Atbildes, kuras tu meklē
Melnalkšņu dumbrājs

Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija


dumbrājs , Db (Dryopteriosocaricosa) — purvaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās kūdraugsnēs. Aizņem 4,0% Ljas mežaudžu kopplatī bas. Augsne bagāta, skāba; to veido labi sadalījusies grīšļu un koku atlieku kūdra. izveidojies ieplakās un upju palienēs, kur virszemes ūdeņu noteces un gruntsūdens pieplūdes dēļ uzkrājas stāvoši ūdeņi. Augsnes aerācija un vielu aprite vāja, kokaudžu produktivitāte zema. Neatkarīgi no nokr. daudzuma turpinās pārpurvošanās un notiek organ. atlieku uzkrāšanās. Zemsegas (detrīta) biezums >30 cm. Koku saknes minerālaugsnē neiesniedzas. Tās cieš no skābekļa trūkuma. raksturīgas bērza, melnalkšņa, oša un egles III—IV bonitātes audzes ar egli II stāvā. Paaugā osis, egle un bērzs. Pamežs vid. biezs; aug krūkļi, kārkli, ievas, zalktenes. Zemsedzē >200 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. I stāvā bagātīgi pārstāvētas plūksnpapardes, ozolpapardes, sievpapardes, grīšļi, purenes, vīgriezes, zeltenes, meža meldrs, lēdzerkstes, zirdzenes; II stāvā aug kociņsūnas, skrajlapes, rožgalvītes, dumbrenītes, uz ciņiem — stāvaines un spuraines. Izcirtumi strauji aizaug ar ciesām, grīšļiem un platlapjiem un var pārveidoties par zemajiem purviem. Mežs dabiski atjaunojas ar bērzu, melnalksni un egli. Mērķsugas — bērzs un melnalksnis. Kopjot kokaudzes sastāvu, jāveido bērza un melnalkšņa audzes. Galv. izmantošanā lieto kailcirti. grunts noturība ļoti zema, tādēļ mežizstrādi veic ziemas salā un ciršanas atliekas ieklāj treilēšanas ceļos. Nosusināšana paaugstina audžu produktivitāti par 2—3 bonitātes klasēm.

I. Liepa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005