Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija

edifikatorefekts (lat.aedificator celtnieks + effectus iedarbība) — ekosistēmas dzīvo organismu darbības izraisīta vides mainīšanās. Sugas, kas rada vides pārmaiņas, sauc par edifikatoriem. Meža ekosistēmās edifikatori ir kokaudzes I stāva dominējošās sugas. Tās rada specifisko audzes mikroklimatu, būtiski ietekmē augsnes veidošanās procesus, audzes sastāvu, strukt., produktivitāti un biol. daudzveidību. Raksturīgs ∆ piemērs ir Ljas egļu meži. Egļu nobiras (skujas, sīkie zari) veido organ. atliekas (skābo detrītu), kas veicina augsnes podzolēšanos (organ. vielu un minerālvielu izskalošanos no trūdvielu horizonta). Audzes zemāko stāvu dominējošās s., piem., priežu un egļu damaksnī zaļsūnas (stāvaines, rūsaines), ir subedifikatori. Nereti ∆ cēlonis ir dzīvn. darbība. Ljas ainavā aktīvs edifikators ir bebrs, kas aizdambē strautus un mazas upes, tādējādi veidojot ļoti specifiskas ekosistēmas. Bebru uzstādinātajās ūd-krāt. mīt dažādu s. dzīvnieki, to tuvumā uzturas daudz abinieku, rāpuļu, putnu un zīdītāju. Ūd-krāt. stabilizē apkārtnes hidrol. režīmu, bet bebru aktīvā darbošanās (ūdens sajaukšana, kas bagātina to ar skābekli, dažādu nosēdumu izstumšana krastā un uz dambja) vairākkārt paātrina ūdens pašattīrīšanos no piesārņojuma. Bebru darbības ietekmē mainās visas ekosist. abiotisko un biotisko faktoru intensitāte un virzība. Saprātīga ∆ izmantošana ir viens no meža apsaimniekotāju profesionalitātes rādītājiem.

I. Liepa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005