Atbildes, kuras tu meklē
Egļu astoņzobu mizgrauzis: 1-vabole; 2-kāpurs
Egļu astoņzobu mizgrauža māteseja un kapureja

Meža aizsardzība, piroloģija, entomoloģija, fitopataloģija


egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) — mizgraužu dzimtas (Scolytidae syn. Ipidae) suga. Vaboles ķerm. (gar. 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem. Segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga. Katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes. Ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta. Sastopams gk. uz eglēm, retāk priedēm, kā arī uz Sibīrijas balteglēm un Eiropas lapeglēm. ir bīstamākais mizgrauzis egļu audzēs Ljā — masveida savairošanās gados tā darbības dēļ nokalst līdz 10 000 ha egļu audžu gadā. masveida savairošanās novērota pēc vējgāzēm (1969.—1973. g.), kara postījumiem (1945.—1950. g.), kā arī pēc egļu mūķenes savairošanās un sausuma periodiem (1993.—1996. g.). Apdraud vidēja vecuma un vecākas dažāda tipa egļu audzes, retāk — spēcīgas, slēgtas vai stipri mitras audzes. Biežāk kaitē izcirtumu malās, vējgāžu, snieglaužu vietās un mežmalās. Visvairāk apdraudētas ir vēja un ilgstoša sausuma novājinātas egles. var vairoties izgāztos kokos, kā arī ziemā sagatavotos kokmateriālos. Pavasarī vaboles sāk lidot, kad gaisa t-ra pārsniedz +20°C. Lidošana ilgst no dažām dienām līdz nedēļai. Pirmie izlido ♂, parasti V pirmajās dienās vai IV beigās. Ieskreju grauž ♂. Graušanas un barošanās laikā to sekrēcijas dziedzeri izdala populācijas feromonu, kas kopā ar mizas miltiem un ekskrementiem tiek izgrūsts pa ieskreju. Gaisā tas ātri iztvaiko, dodot informāciju citiem ♂ un ♀. Nolaidušās uz mizas, ♀ turpmāk orientējas pēc skaņām, ko raida ♂, graužot ieskreju un kopulācijas telpu. Kad ♂ pieņēmis noteiktu skaitu ♀, tas skaņu signālus vairs neraida. Uz augšu un leju no kopulācijas telpas iet 1—3 mātesejas (to gar. 10—15 cm). Katra ♀ izdēj līdz 60 olu. Kāpurejas vidēji garas, atrodas cieši cita pie citas. Vid. ejas veidotas stumbra šķērsvirzienā, to atzarojumi gareniski, mazliet liekti. Kāpureju galos ir ieapaļas, plakanas kūniņu gultnes. Viss eju tīkls izveidots mizas lūksnes kārtā un tikai mazliet skar gremzdu kārtu. Jaunās vaboles papildus barojas attīstības vietās, nereti pilnīgi iznīcinot veco vaboļu māteseju un kāpureju sistēmu. Retāk tās izlido un iegraužas stumbros un celmos, labprātāk zemē gulošos kokos. Rudenī pēc papildbarošanās liel. daļa vaboļu slēpjas zemsegā, kur pārziemo. Pirmās paaudzes attīstība, ieskaitot papildbarošanos, ilgst 75—85 dienas un parasti beidzas VII. Vecās vaboles, kas pēc olu dēšanas palikušas dzīvas, izlido vēlreiz un parasti jau citās augošās eglēs veido t.s. māsu paaudzi. Lidošana parasti sākas V b. un turpinās visu VI. Māsu paaudzes attīstības laiks ir 65—80 dienas (tas beidzas VIII). Paaudžu attīstības gaitu nosaka gaisa aktīvās t-ras summa (to iegūst, saskaitot katras dienas maks. t-ru, kas pārsniedz 10°C). Atkarībā no saulaino dienu skaita vienas paaudzes attīstībai nepieciešamā aktīvās t-ras summa ir 700—800°C. Ljā vienmēr attīstās pirmā un māsu paaudze. Siltās vasarās jaunās vaboles veido 2. paaudzi, kas parasti uzbrūk par 50 g. vecākām eglēm un izraisa to kalšanu. Dab. ienaidnieku nozīme skaita ierobežošanā līdzīga kā citām mizgraužu sugām. kaitējumu ierobežo, audzējot noturīgas audzes, laikus cērtot sanitārās cirtes, lietojot feromona slazdus.

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005