Atbildes, kuras tu meklē

Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes


egļu mežu ķērpji . Egļu mežos ekoloģiskie apstākļi ļoti atšķiras no apstākļiem pārējos mežos. Egļu meži ir ēnaināki, tajos ir vairāk mitruma, tādēļ arī ķērpju flora ir citāda. Egļu mežos biežāk sastopami ēncietīgākie un mitrumu mīlošie ķērpji, piem., pūslīšu hipogimnija (Hypogymnia physodes). Gar egļu stumbru apakšdaļu aug pelēkā leprarija (Lepraria incana), kā arī pa retai kladonijai, piem., Cladonia coniocraea. Uz vecāku egļu zariem atrodami pavedienveidīgie smalkmatainās briorijas (Bryoria capillaris) lapoņi un lapveidīgie zilganpelēkās platismatijas (Platismatia glauca) lapoņi. Mitrākās un gaišākās vietās uz egļu zariem aug nokarenā usneja (Usnea filipendula) un U.subfloridana, retumis sastopami arī lentveidīgie izplestās evernijas (Evernia divaricata) lapoņi un pavedienveidīgie trauslās ramalīnas (Ramalina thrausta) lapoņi. Vecākās egļu audzēs ekol. apstākļi ir citādi, un līdz ar to atšķirīgs ir arī ķērpju s. sastāvs. Uz vecu egļu stumbriem maz pārveidotos biotopos samērā reti sastopams dižegļu lekanaktiss (Lecanactis abietina); šis ķērpis liecina, ka mežs ir pirmatnējāks, to maz skārusi cilvēka saimn. darbība. Uz augsnes pie koku stumbriem atrodama arī kāda suņu peltigera (Peltigera canina) u.c. sugu ķērpji. Uz izgāzto egļu saknēm bieži aug klijainā henotēka (Chaenotheca furfuracea), uz kuras zaļgandzeltenīgā pulverveida lapoņa attīstās galvveidīgi, dzelteni apotēciji ar īsu kājiņu. Uz egļu stumbriem sastopamas arī kalīcijas, pertuzārijas u.c. ķērpji.

A. Piterāns

© Apgāds "Zelta grauds", 2005