Atbildes, kuras tu meklē
Ozolu gārša Moricsalas rezervātā
Ozolu gārša Moricsalas rezervātā

Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija


gārša, Gr (Aegopodiosa) — sausieņu meža augšanas apstākļu tips labi aerētās minerālaugsnēs. Aizņem 3,0% Ljas mežaudžu kopplatī bas. Augsne ļoti bagāta, veidojusies uz karbonātiska smilšmāla vai māla cilmieža. Notiek intensīva vielu aprite. Zemsega (detrīts) neitrāla vai mazliet bāziska, sadalās ātri, tās biezums tikai daži centimetri. raksturīgas ozola, oša, egles, bērza, apses, liepas un baltalkšņa I un Ia bonitātes tīraudzes un mistraudzes. Pamežs egles audzēs nomākts (noēnojuma dēļ), lapkoku audzēs biezs vai ļoti biezs; aug lazdas, blīgznas, liepas, pīlādži, ievas, sausserži, krūkļi, irbenes. Zem lapu kokiem egles vai oša paauga. Zemsedzē >200 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopamas gārsas, miešķi, cietā virza jeb spuļģītis, zeltnātrītes, baltais vizbulis, pavasara dedestiņa, mežsalāti, spriganes, zaķskābenes, sievpapardes, ēnsmilgas, kreimenes; II stāvs rets, tajā aug spuraines, skrajlapes, rožgalvītes. Izcirtumos ātri ieviešas platlapji, ko vēlāk nomaina blīvs graudzāļu segums, pameža krūmi (lazdas, blīgznas), lapkoku atvases un sēklaudži. Mērķsugas — ozols, osis, bērzs, apse un baltalksnis. Izcirtumos mežs atjaunojas ar bērzu, baltalksni, apsi, retāk ar osi, egli un melnalksni. Dabiskas izcelsmes jaunaudzēm raksturīgs bagātīgs mistrojums, nereti liels oša piemistrojums, kas izmantojams oša audžu veidošanai. Ļoti liela nozīme ir kokaudzes sastāva un krājas kopšanas cirtēm, kas nepieļauj konfliktaudzes veidošanos. Galv. izmantošanā lieto kailcirti, aizs. mežos — grupu pakāpenisko cirti. Vēlama vienmērīga ciršanas atlieku izkliedēšana, pieļaujama arī to izvešana no meža. grunts noturība augsta, un mežizstrādē var izmantot smago tehniku. Izcirtumos, kur meža dab. atjaunošanās nav paredzama, jāstāda ozols, osis vai bērzs. apakštips ir mistrājs.

I. Liepa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005