Atbildes, kuras tu meklē
Ziloņkaula gliemezene

Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes


gliemezenes (Hygrophorus) — himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas (Hygrophoraceae) ģints. Ljā konst. 17 sugas. Sēņu augļķerm. mazi vai vidēji lieli, parasti ar ļoti gļotainu virsmu. Cepurīte gļotaina, lipīga, reizēm sausa, diam. 3—10 cm. Lapiņas baltas, iedzeltenas, iesārtas vai pelēcīgas, biezas, retas, gar kātiņu nolaidenas. Kātiņš cilindrisks, bez dobuma, gļotains, zvīņains vai graudains. Sporu masa balta. Mikorizas sēnes. Aug lapkoku un skujkoku mežos, bieži lielās grupās, veido t.s. raganu apļus un rindas. Augļķerm. veidojas vēlu rudenī, arī pēc salnām. Visbiežāk sastopama salnas (H.hypothejus). Cepurīte dzeltenbrūna, ļoti gļotaina, diam. līdz 6 cm. Lapiņas sāk. gaišpelēkas, vēlāk dzeltenas. Kātiņš dzeltens, ar sīkām, brūnganām zvīņām. Aug priežu mežos vēlā rudenī. Priežu mikorizas sēne. Ēdama, bet iepriekš jānotīra gļotas un jānovāra. Arī smaržīgā (H.agathosmus) sastopama samērā bieži skujkoku mežos rudenī. Cepurīte pelēkbrūna, gļotaina, ar ieritinātu malu, diam. 3—7 cm. Mīkstums ar anīsa smaržu. Egļu mežos bieži aug olīvbaltā (H.olivaceoalbus), kam cepurīte gaiši olīvbrūna, ļoti gļotaina, diam. 2—10 cm. Kātiņš balts ar olīvbrūnām joslām. Egļu mikorizas sēne. Vairākām s. raksturīgi balti augļķermeņi. No tām egļu mežos sastopama egļu (H.piceae), platlapju mežos — ziloņkaula (H.eburneus), zem bērziem — bērzu (H.hedrychii), bet skujkoku mežos skābā augsnē — medainā (H. melizeus). Īpatnēji skaisti ir iesārtās (H.erubescens) augļķerm. — balti vai mazliet sārti, ar purpursarkanām zvīņām un dzeltenīgiem plankumiem. Aug skujkoku mežos kaļķainā augsnē. Tai līdzīga, bet ļoti reta ir bērzlapju (H.russula) — ozolu mikorizas sēne. Tā raksturīga bioloģiski daudzveidīgiem dabiskajiem mežiem. Gandrīz visas ir ēdamas, bet sēņotājiem parasti nepatīk to gļotainums.

I. Dāniele

© Apgāds "Zelta grauds", 2005