Mežizstrāde, meža nekoksnes produkcija

izcirtuma satīrīšana — platības sagatavošana kvalitatīvai augsnes apstrādei un meža kultūru ierīkošanai. Nesatīrītos izcirtumos stādīšanai nepieciešams par 20—30% ilgāks laiks. Daudz sliktāki ir arī darba apstākļi kultūru kopšanā, lielāka ugunsbīstamība, un mežaudzi vairāk apdraud kaitēkļi. Veicot ∆, ciršanas atliekas savāc kaudzēs vai vālos un sadedzina. Ja savālotās atliekas atstāj satrupēšanai, tas veicina kaitīgo kukaiņu un grauzēju savairošanos, kā arī samazina apmežojamo pl. vismaz par 10—15%. Kaitēkļu savairošanās notiek gk. svaigās skujkoku un oša ciršanas atliekās. Par 8 cm resnākas priedes ciršanas atliekās vairojas priežu lūksngrauži, egles zaros, galotnē un stumbra mizā — egļu astoņzobu mizgrauzis un egļu sešzobu mizgrauzis, skujkoku celmos un saknēs — lielais priežu smecernieks, oša ciršanas atliekās — raibais ošu lūksngrauzis. Kailcirtēs silā, mētrājā un lānā pievešanas ceļos ieklātajās ciršanas atliekās vairojas lielais priežu smecernieks. Ciršanas atlieku ieklāšana kokmater. izvešanas ceļos pieļaujama tikai izcirtumos ar zemu augsnes nestspēju (slapjās minerālaugsnēs un kūdraugsnēs). Zaru klājumu un vālu plat. nedrīkst pārsniegt 3 m, un to minim. savstarpējam atstatumam jābūt ne lielākam par 20 m. Nabadzīgos sausieņu meža augšanas apst.tipos (silā, mētrājā, lānā), ja ir atbilstoša tehnika, ieteicams ciršanas atliekas sasmalcināt un izkliedēt. Ciršanas atlieku savākšana un nogāde tālākai pārstrādei ieteicama nogab., kur to nosaka biol. faktori, gk. mitrās vietās, kur atstātās atliekas kavē mitruma iztvaikošanu un sekmē pārpurvošanos.

I. Mangalis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005