Meža aizsardzība, piroloģija, entomoloģija, fitopataloģija

jātnieciņi (Ichneumonidae) — kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta. Ljā konst. 1300 sugas. Sīki līdz lieli plēvspārņi ar slaidu, parasti melnu vai dzeltenu ķermeni. Taustekļi gari. Spārni caurspīdīgi ar īpatnēju dzīslojumu, dažām sugām reducēti. ♀ garš dējeklis. Kāpuriem nav kāju. Pieaugušie indivīdi parasti pārtiek no nektāra un ziedputekšņiem. ∆ bieži uzņem ūdeni, tādēļ gk. sastopami mitrākos biotopos. Kāpuri parazitē citu kukaiņu (parasti tauriņu, vaboļu, plēvspārņu) kāpuros un kūniņās, retāk zirnekļos vai to kokonos. Bieži viena un tā pati ∆s. parazitē vairākās saimniekkukaiņu sugās, kurām vienādas ekol. īpatnī bas.∆ķerm. izmēri un pat dzimumu skaitliskās attiecības atkarīgas no saimniekkukaiņa sugas. ∆ kāpuri iekūņojas vai nu saimnieka organismā, vai ārpus tā, veidojot kokonu. ∆ ir vairāku bīstamu augu kaitēkļu dab. ienaidnieki. Tā, piem., priežu pūcītes kāpurus un kūniņas masveidā iznīcina jātnieciņš Rictichneumon pachymerus, priežu tīkllapsenes kāpuros un eonimfās parazitē Homaspis narrator, bet egļu mūķeni iznīcina Lymantricheumon disparis un Pimpla spuria.

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005