Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija

juvenilais vecums (lat.juvenilis jauns, jauneklīgs) — koku individuālās attīstības (ontoģenēzes) posms no embrionālā perioda beigām līdz dzimumnobriedumam — spējai ģeneratīvi vairoties. Atkarībā no augšanas vietas — normālas biezības kokaudzē vai atklātā laukā — ∆ ilgums katrai koku sugai svārstās lielā amplitūdā. Gandrīz visu sugu savrup augošie koki sāk ziedēt un ražot sēklas 2—3 reizes ātrāk nekā mežaudzē augošie koki. ∆ atkarībā no augšanas vietas var ilgt: parastajai priedei 15—25 g.; parastajai eglei 20—60 g.; Eiropas lapeglei 15—30 g.; āra bērzam 10—25 g.; parastajam ozolam 20—60 g.; parastajam osim 20—40 g.; parastajai apsei 10—30 g.; melnalksnim 10—40 g.; baltalksnim 8—15 g.; parastajai liepai 15—30 g.; parastajai gobai 7—10 g.; parastajai vīksnai 7—10 g.Meža selekcijā, ierīkojot sēklu plantācijas, koku ∆ ilgumu samazina mākslīgi. Ja uz divgadīgiem vai trīsgadīgiem potcelmu sējeņiem uzpotē potzarus, kas ņemti no izciliem dzimumnobriedumu sasniegušiem kokiem, sēklu ražošana var sākties jau pēc dažiem gadiem.

J. Broks

© Apgāds "Zelta grauds", 2005