Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes

kailsēkļi (Pinophyta syn. Gymnospermae) — sēklaugu apakšnodalījums. ∆ ir vecākie sēklaugi, tiem nav zieda. Sēklaizmetņi sakopoti sievišķos strobilos jeb makrostrobilos un guļ uz sēklzvīņas kaili (segsēkļiem tie ieslēgti sēklotnē). Putekšņlapas (mikrosporofili) sakopotas vīrišķos strobilos jeb mikrostrobilos. Daudzas ∆s. ir izmirušas. Mūsu dienās ir ~800 ∆s., kas sastopamas visos kontinentos. Izšķir 2 atšķirīgus ∆ evolūcijas zarus: mikrofilo ∆, priežaugu jeb skuju koku zaru un megafilo ∆ jeb cikadejaugu zaru (šā zara sugu Ljā nav). Mikrofilos ∆ iedala 2 klasēs. No ginku kl. augiem mūsu dienās sastopams tikai divdaivu ginks (Ginkgo biloba), ko Ljā audzē parkos kā dekor. koku (vecākais eks. aug Rīgā, Kanālmalas apstādījumos iepretī LU).Priežu jeb skuju koku klasi iedala 3 apakšklasēs. Kordaītu apakškl. (Cordaitidae) augi ir izmiruši. Priežu jeb skuju koku apakškl. (Pinidae syn. Coniferae) augi ir nozīmīgākā ∆ daļa. No tiem Ljā sastopamas egles, priedes (introducētas baltegles, duglāzijas, lapegles), kadiķi. No īvju apakškl. (Taxidae) Ljā ir tikai īves.

L. Liepiņa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005