Atbildes, kuras tu meklē
Koks: pirmā lieluma (1), otrā lieluma (2), trešā lieluma (3) koks

Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes


koks — daudzgadīgs augs, kam ir spēcīgi attīstīts, vismaz 2 m augsts, pārkoksnējies galvenais stumbrs un saknes. ir gan kailsēkļi (skuju koki), gan segsēkļi (lapu koki). Pēc lapu saglabāšanās ilguma izšķir vasarzaļus — bērzs, liepa, apse, osis, lapegle — un mūžzaļus — priede, egle. Ljā galv. skujkoku s. ir priede, egle, lapegle, lapkoku s. — ozols, osis, skābardis, dižskābardis, vīksna, goba, bērzs, liepa, kļava, apse; pavisam savvaļā sastopamas 24 s., introducētas ~240 sugas. Dažādām s. ir ļoti atšķirīga vajadzība pēc gaismas, siltuma, mitruma un barības vielām. Katrai sugai ir raksturīgs zarojums, kas veido un nosaka tā izskatu. Klajā vietā augošiem stumbrs parasti ir resnāks, vainags plašāks un zarojums zemāks nekā mežaudzē augošiem . Pēc augstuma iedala 3 grupās: 1. liel. ir >25 m (priede, egle, bērzs), 2. liel. — 15—25 m augsti (liepa, pīlādzis), 3. liel. — 7—15 m augsti (mežābele). Bez tiem mēdz būt arī zemi — 5—7 m augsti (piem., kalnu priede). Dažu s. nepieciešama ļoti auglīga augsne (ozols, osis, baltalksnis, egle, apse), bet citu s. aug ļoti nabadzīgā augsnē (priede). Izšķir ātraudzīgu un lēni augošu koku sugas. Apse, papele, baltalksnis, lapegle aug ātri jau no pašas jaunības, turpretī egle, ozols sākumā aug lēni, bet vēlāk to augšanas ātrums strauji palielinās. Augšanas ātrumu būtiski ietekmē augšanas apstākļi un stāvoklis ekosistēmā, kā arī apkārtējo koku ietekme. Katrai koku s. ir atšķirīgs pieauguma kulminācijas laiks un laiks, kad augšana praktiski beigusies. Tā, piem., parastajai priedei pieauguma kulminācija ir 25—30 g. vecumā, bet ~120 g. vecumā augšana beigusies un vainags noapaļojies. Parastajam ozolam pieauguma kulminācija ir 50—70 g. vecumā un augšana beidzas 150—200 g. vecumā. Mežā koki ir galvenie organ. vielu ražotāji. Mežierīcībā, raksturojot meža nogab., nodala kokaudzes valdošo sugu un galveno sugu.

L. Liepiņa, J. Bisenieks

© Apgāds "Zelta grauds", 2005