Atbildes, kuras tu meklē

Meža un medību fauna, medniecība


krustknābji (Loxia) — žubīšu dzimtas (Fringillidae) ģints. Dziedātājputni. Ķerm. gar. ~17 cm, masa 40—47 g. Apspalvojuma krāsa ļoti dažāda. ♂parasti ir brūngansarkani, var būt arī purpursarkani, oranži vai pelēcīgi dzelteni. ♀ apspalvojums pelēkzaļš līdz dzeltenzaļš. Jaunie putni pelēkzaļi ar tumšiem raibumiem. Acis un kājas tumšbrūnas. raksturīgs resns knābis ar smailiem, sakrustotiem galiem. Aste šķelta. lidojums ātrs, viļņveidīgs. Dziesma — daudzveidīga, samērā klusa vīterošana, kurā tiek atdarinātas arī citu putnu balsis; sauciens — «jip-jip-jip» vai «kik-kik-kik». Parasti dzied, sēžot egles galotnē. Klejotāji; notiek arī invāzijas. Ljā uzturas visu gadu. skaits atkarīgs no skujkoku sēklu ražas. Dzīvo skujkoku un jauktos mežos. Pārtiek gk. no skujkoku sēklām, ko izloba no čiekuriem. Ēd arī lapkoku sēklas, pumpurus, ogas, kukaiņus un to kāpurus. Parasti ligzdo skuju kokos 2—20 m augstumā. Ligzdu taisa ♀ no smalkiem egļu zariņiem, ķērpjiem, sūnām, zāļu stiebriņiem, izklāj ar vilnu un spalvām. Dējumā 2—5 zaļganbaltas olas ar tumšiem raibumiņiem. Gadā 1—2 perējumi. Perē tikai ♀. Perēšanas ilgums ~2 nedēļas. Mazuļus baro abi vecāki. Mazuļi paliek ligzdā ~3 nedēļas. Pēc izlidošanas vecie putni mazuļus vēl turpina barot apm.mēnesi, kamēr tiem izveidojas sakrustotais knābis. Ljā parasti sastopamas 2 sugas: egļu krustknābis (L.curvirostra) un priežu krustknābis (L.pytyopsittacus). Egļu sastopams visā Ljā diezgan lielā skaitā (ligzdo 1000—15 000 pāru I b.—IX). Priežu ir lielāks, sastopams ne visai bieži (ligzdo 400—1000 pāru III b.—VI).

I. Vilka

© Apgāds "Zelta grauds", 2005