Meža un medību fauna, medniecība

ķivulis (Carduelis spinus) — žubīšu dzimtas (Fringillidae) suga. Dziedātājputns. Ķerm. gar. ~12 cm, masa ~12 g. Apspalvojums zaļgandzeltens ar tumšām svītriņām. Uz spārniem 2 dzeltenas svītras. Astes malējās spalvas pie pamata dzeltenas. ♂apspalvojums ir spilgtāks, tam galvas virsa un pazode melna. ♀ un jauno putnu apspalvojums raibāks, tajā mazāk dzeltenās krāsas, galvas virsa un rīkle pelēkas. Acis brūnas. Knābis gaišbrūns. Kājas brūnas. Lidojums straujš, ritmiski viļņveidīgs. ∆ veikli pārvietojas pa koku un krūmu zariem. Dzied, lidojot vai sēžot augstu egles galotnē, nereti arī riesta lidojuma laikā. Dziesma — ātra vīterošana, kas beidzas ar garu, stieptu «dididžēēš». Sauciens — gari stiepts «tuīī» vai «di-ē». Ljā ∆ sastopams ļoti bieži visā terit. (ligzdo 100 000—200 000 pāru). Nometnieks, arī gājputns un klejotājs. Daļa putnu ziemo D- Eiropā un Z-Āfrikā, daļa visu gadu uzturas Ljā. Bieži sastopami arī caurceļotāji. Dzīvo skujkoku (gk. egļu) un jauktajos mežos, arī alkšņu un bērzu audzēs. Pārtiek no skujkoku, alkšņu un bērzu sēklām, pumpuriem, mazuļus baro arī ar sīkiem kukaiņiem un to kāpuriem. Barību parasti meklē augstu koku galotnēs. Ligzdo gk. egļu galotnēs 5—25 m augstumā. Ligzda parasti atrodas nokarenos zaros tālu no stumbra. Tā ir pusapaļa, sastāv no sīkiem skujkoku zariņiem, zāļu stiebriem, sūnām, koku miziņām, zirnekļu tīmekļiem; izklājumā saknītes, vilna, dzīvn. mati un pūkas. Dējumā 4—6 gaišzilas vai zaļganas olas ar violetiem vai sarkanbrūniem raibumiņiem. Gadā 2 perējumi. Perē ♀. Perēšanas ilgums 12—14 dienas. Mazuļi paliek ligzdā ~2 nedēļas. Ligzdā un vēl kādu nedēļu pēc izlidošanas tos baro abi vecāki.

I. Vilka

© Apgāds "Zelta grauds", 2005