Atbildes, kuras tu meklē

Meža atjaunošana, apmežošana, sēklkopība, selekcija un ģenētika


mainība — dzīvo organismu sugas indivīdu pazīmju dažādība, arī šīs dažādības rašanās process. Izšķir 2 galv. veidus: genotipisko jeb iedzimstošo un modifikatīvo jeb neiedzimstošo (modifikāciju rašanos). Genotip. ir viens no svarīgākajiem evolūcijas faktoriem, kas nodrošina s. vai popul. pārveidošanos, pielāgojoties jauniem vides apst.; tā ir arī prakt. selekcijas pamats. Genotip. pamatā ir organismu genotipa maiņa: mutāciju rašanās (mutatīvā ) vai iedzimtības ziņā atšķirīgu indivīdu krustošanās (kombinatīvā ). Modifikācijas veidojas konkrētu vides apst.ietekmē un nodrošina katra atsevišķa indivīda vai popul. pielāgošanos mainīgiem apst.indivīda vai popul. mūža gaitā. Modifikāciju amplitūdu ierobežo ģenēt. determinētā reakcijas norma, kas vienām s. var būt samērā plašās robežās, bet citām — visai ierobežota. Piem., parastā priede spēj augt gan slapjā purva augsnē, gan sausos smiltājos, gan jūras piekrastē, gan augstu kalnos. Tātad priedei ir daudzas fenotip. modifikācijas jeb varietātes, kas kopumā aizņem ļoti plašu areālu. Turpretī parastā egle augšanas apst.ziņā ir daudz «izvēlīgāka», nav tik daudzveidīga, arī tās areāls ir daudz mazāks. Jāievēro, ka genotip. un modifikatīvās fenotip. (ārējās) izpausmes dažkārt var būt līdzīgas, tādēļ izpētei ir liela nozīme daudzu lauks. un mežk. jautājumu risināšanā. Lai varētu prognozēt dzīvn. vai augu selekcijas vai introdukcijas rezultātus, nepieciešams zināt, kādu daļu no izejmater. fenotip. (kopējās) veido genotip. komponente. Labs piemērs ir t.s. Darmštates priežu audze Babītes VM starp Jūrmalas apvedceļu un Lielupi posmā starp Egļuciemu un Varkaļu kanālu. Tās ir nelielas, līkas priedes, kas sētas 20. gs.sāk., izmantojot nezināmas izcelsmes sēklas. Tās, jādomā, iegūtas no «viegli aizsniedzamiem» līdzīga izskata mātesaugiem, kuru fenotipa veidošanā genotip. komponente ir bijusi visai nozīmīga, tādēļ to pēcnācējiem arī samērā labos augšanas apst.saglabājas kāpu zonai vai purvam atbilstošs fenotips.

G. Kavacs

© Apgāds "Zelta grauds", 2005