Atbildes, kuras tu meklē

Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija


mētru ārenis Am (Vacciniosa mel.) — meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs. Aizņem 2,0% Ljas mežaudžu kopplatī bas. izveidojas pēc slapjā mētrāja nosusināšanas. Augsne nabadzīga, skāba; podzolēta un glejota smilts ar rūsakmens slāni. Zemsega (detrīts) mēreni sadalījusies, skāba, veidojusies no koku, mētru un sfagnu atliekām. Pazeminoties gruntsūdens līmenim un uzlabojoties aerobo noārdītāju (destruktoru) darbībai, zemsegas sadalīšanās paātrinās. Tā samērā ātri saplok un zaudē iepriekš uzkrājušās augu minerālbarošanās vielas. Zemsegas biezums nepārsniedz 20 cm. Koku saknes saskaras ar minerālaugsni. Būtiski uzlabojas audžu produktivitāte, bet samazinās floristiskā daudzveidība. Sausā vasarā ir ļoti augsta ugunsbīstamība. raksturīgas priedes un bērza II bonitātes audzes, nereti ar egles piemistrojumu un II stāvu. Pamežs rets; aug kadiķi, krūkļi un kārkli. Zemsedzē >60 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopamas mellenes, brūklenes, molīnijas, niedru un slotiņu ciesa, žagatiņas; II stāvā aug rūsaines, divzobes, stāvaines, straussūnas, parastais dzegužlins, meža sfagns. Izcirtumi un degumi blīvi aizzeļ ar molīnijām, niedru un slotiņu ciesu, un tas stipri kavē priedes dabisko atjaunošanos. Sekmīgi atjaunojas bērzs. Mērķsuga — priede. Citu koku s. piemistrojums pakāpeniski samazinās kopšanas cirtēs. Galv. izmantošanā lieto kailcirti. grunts noturība samērā zema, tādēļ mežizstrādi veic ziemā vai vasarā un ciršanas atliekas ieklāj treilēšanas ceļos. Izcirtumos, kur priedes dab. atjaunošanās nav paredzama, tā jāstāda.

I. Liepa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005