Atbildes, kuras tu meklē
Velēnu podzolaugsne (stipri podzolēta)
Velēnu podzolaugsne (vidēji podzolēta)
Velēnu podzolaugsne (vāji podzolēta)
Kultūraugsne
Nepiesātinātā brūnaugsne
Iesivētā brūnaugsne
Tipiskā brūnaugsne
Virsglejotā velēnu karbonātaugsne
Tipiskā velēnu karbonātaugsne uz slokšņu māliem
Rendzīna
Velēnu stipri podzolētā augsne ar iluviālo humusu
Tipiskais podzols
Tipiskais podzols ar apraktu kūdras slāni
Ortšteina podzols (sandru smiltājā)
Ortšteina podzols, glejots
Virsēji velēnglejotā augsne
Pseidoglejotā augsne
Velēnu glejaugsne
Trūdainā glejotā augsne
Zemā purva trūdaini kūdrainā augsne
Trūdainā glejaugsne
Trūdaini kūdrainā glejaugsne
Graudainā aluviālā augsne
Kārtainā aluviālā augsne
Velēnpodzolētā virsēji glejotā augsne
Velēnpodzolētā pseidoglejotā augsne
Velēnpodzolētā glejaugsne
Trūdainā podzolētā augsne
Kūrdainā podzolētā glejaugsne
Zemā purva gleja trūdaini kūdrainā augsne
Zemā purva trūdainā kūdraugsne
Pārejas purva gleja trūdaini kūdrainā augsne
Pārejas purva trūdaini kūdrainā augsne
Augstā purva gleja kūdraugsne
Augstā purva tipiskā kūdraugsne

Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija


meža augsnes Ljas mežos izveidojusies ļoti liela augšņu daudzveidība. Tā radusies, ilgstošā laikposmā savstarpēji iedarbojoties 7 augsni veidojošiem faktoriem: klimatam, cilmiežiem, biol. faktoriem, reljefam, ūdens režīmam, augsnes vecumam un cilvēka saimnieciskajai darbībai. Pēc mitruma režīma un ar to saistītajiem procesiem augsnē augsnes iedala 3 klasēs — automorfās, pushidromorfās un hidromorfās augsnes. Automorfās augsnes veidojušās normālos mitruma apstākļos reljefa pacēlumos vai līdzenumos, kur ir laba dabiskā notece, gruntsūdens atrodas dziļi un mitrums rodas no nokrišņiem kapilārās pacelšanās un kondensācijas ceļā augsnes virsējos horizontos. Pie šīs klases pieder 6 augšņu tipi: velēnu karbonātaugsnes, brūnaugsnes, podzolaugsnes, podzoli, nepilnīgi izveidotās augsnes un antropogēnās augsnes.Velēnu karbonātaugsnes veidojas uz karbonātus saturošiem cilmiežiem gk. lapkoku mežos ar lakstaugu zemsedzi (gāršā, mistrājā), kur ik gadus uzkrājas liela lapu un lakstaugu nobiru masa, kas sekmē velēnošanās procesu, intensīvu nobiru sadalīšanos un humusa veidošanos. Brīvie kalcija un magnija karbonāti atrodas ne dziļāk par 60 cm. Ir biezs trūdvielu horiz. ar bagātīgu barības vielu saturu, kas kalcija ietekmē neizskalojas, bet ilgstoši iekļaujas vielu biol. apritē. Pieder pie vismazāk izskalotajām, auglīgākajām Ljas augsnēm. Sastopamas gk. Zemgales līdzenumā. Atkarībā no cilmieža sastāva (morēnu māla merģelis, slokšņu māls, grants, kaļķakmens vai dolomīta šķembas un oļi) un karbonātu izskalošanas pakāpes velēnu karbonātaugsnes iedala 5 apakštipos: rendzīnas (profilu veido O-Ahk-Ck horizonti; dolomitizētu kaļķakmeņu cilmieži), tipiskās velēnu karbonātaugsnes (O-Ah-Ck), izskalotās velēnu karbonātaugsnes (O-Ah-AhB-B-BCk-Ck; no virskārtas izskalotie karbonāti atrodas 30—60 cm dziļumā), virsglejotās velēnu karbonātaugsnes (O-Ah-Bg-BCk-Ck; īslaicīgi pārmitras, parādās glejošanās pazīmes) un erodētās karbonātaugsnes (veidojas pēc kailcirtēm morēnu paugurainēs, trūdkārta pilnīgi vai daļēji noskalota).Brūnaugsnes jeb brūnās meža augsnes veidojušās uz cilmiežiem, kas satur ievērojami vairāk Al, Fe, K, Ca, Mg, Na, S, P, Mn un Ti, kā arī mikroelementus, bet no makroelem. relatīvi mazāk Si nekā pārējo tipu augsnes. Lielākās brūnaugsnes pl. sastopamas Zemgales līdzenuma D daļā platlapju mežos (gāršā, mistrājā). Augsnē notiek intensīva silikātu minerālu dēdēšana, ilīta tipa minerālu veidošanās un virsējo horiz. pārmālošanās, intensīva organ. vielu aprite; lielās ikgadējās atmirušās biomasas dēļ labi izveidots trūdvielu horiz. (20—30 cm biezs). Brūno krāsu rada getīta plēvīte, kas pārsedz minerāldaļiņas. Atkarībā no cilmieža sastāva un lesivēšanās pakāpes brūnaugsnes iedala 4 apakštipos: tipiskās brūnaugsnes (profilu veido O-Ah-Bt-Bw-C horizonti; bieza trūdkārta, duļķu frakcija izvietota vienmērīgi visā profilā, meža brūnaugsnēm trūdvielu daudzums līdz 12%), lesivētās brūnaugsnes (O-Ah-Al-Bt-Btg-BC-C; māla un duļķu frakcijas daļēji izskalotas no virsējiem horiz., ļoti auglīgas, sastopamas gk. gāršā un damaksnī), brūnaugsnes ar atliku karbonātiem (O-Ah-Bt-Bk-C; brīvie karbonāti atrodas _ 60 cm), nepiesātinātās brūnaugsnes (O-Ah-Bt-BC-C; satur daudz dzelzs, maz brīvo karbonātu; sastopamas Kurzemes mežos lapkoku un mistrotā audzē). Brūnaugsnes pieder pie Ljas auglīgākajām augsnēm.Podzolaugsnes veidojas uz nabadzīgiem smilts, mālsmilts un karbonātus nesaturošiem viegla smilšmāla cilmiežiem, dominējot podzolēšanās procesam. Podzolaugsnes sastopamas Ljas terit. skujkoku un jauktos mežos (silā, mētrājā, lānī, vērī, damaksnī). Augsni visintensīvāk podzolē agresīvās fulvoskābes, dažādas mazmolekulārās skābes un to savienojumi, kas rodas skujkoku zemsedzē. Zemsedzē mikroskopisko sēņu radītās skābes skalojas uz leju un noārda gandrīz visus minerālus, izņemot kvarcu. Veidojas gaišpelēks, bezstruktūras, neauglīgs podzola horizonts. Atkarībā no trūdkārtas un zemsegas biezuma un podzolēšanās pakāpes podzolaugsnes iedala 3 apakštipos: velēnu podzolaugsnes [profilu veido O-Ah-AE-E-(EB)-B-BC-C horizonti; aizņem ~50% Ljas augšņu koppl. Veidojušās velēnošanās un podzolēšanās procesu mijiedarbībā uz dažādiem cilmiežiem zem lapkoku vai mistrotām mežaudzēm ar lakstaugu un sūnu zemsedzi. Velēnu vāji podzolētās smilšmāla un mālsmilts augsnes ir auglīgas, līdz 18 cm biezs trūdkārtas horiz.], trūdaini-kūdrainās podzolaugsnes [O1-O2-O3-H-Ah-E-(Eg)-B-BC-C; veidojas uz ne visai bagātiem mālsmilts, smilts cilmiežiem mētrājā un lānī], erodētās podzolaugsnes [(Ap)-AB-B-(BC)-C; var veidoties paugurainā reljefā pēc kailcirtēm, ja paauga netiek saglabāta, biežāk vēja erozijas dēļ Piejūras zemienes smiltājos]. Podzoli veidojas uz mazauglīgiem smilts cilmiežiem priežu mežos (silā, mētrājā). Ljā vislielākās pl. aizņem Piejūras zemienē un piekrastes kāpu zonā. Raksturīgi, ka šīm augsnēm Ca, Mg, N trūkuma dēļ nav trūdvielu horiz. vai tas ir tikai 2—3 cm biezs. Galv. ir podzolēšanās process. Augstā miecvielu, sveķu un darvu saturošo vielu līm. dēļ zemsegā mikrobiol. procesos pārsvarā piedalās mikroskop. sēnes, kas intensīvi veido organiskās skābes (fulvoskābes, skudrskābi, skābeņskābi), kuras noārda minerālus (izņemot kvarcu). No augšējā minerālā horiz. izskalotās māla daļiņas, bāziskās vielas un augu barības vielas uzkrājas dziļāk iluviālajā horizontā. Augsnes reakcija visā profilā ļoti skāba. Izšķir 3 podzolu apakštipus: tipiskie podzoli [profilu veido O1-O2-O3-(A)E-E-EB-B(C) horizonti; podzola horiz. nereti _30 cm biezs, zemsedzes horiz. krājas maz sadalītas augu atliekas un izgulsnējas fulvātu humuss kopā ar dzelzs un alumīnija savienojumiem, iluviālajā horizontā veidojot brūnus rūsas plankumus un ortšteina graudus], podzolaugsnes ar iluviālo humusu (O1-O2-O3-AE-E-EB-Bhs-Bg-BC; iluviālā horiz. brūno krāsu, blīvumu un pārējās fizikālās un ķīm. īpašības rada alumīnija un dzelzs savienojumi kopā ar fulvoskābēm. Veidojas trūdains ortšteina slānis; priežu kultūras nīkuļo un iznīkst, jo ir nelabvēlīgs barības vielu režīms un pārmērīgs augsnes blīvums), ortšteina podzoli [O1-O2-O3-E-(EB)-Bhs-Bhg-BCg; ilgstošā laikposmā podzolaugsnes ar iluviālo humusu un dzelzs-alumīnija savienojumiem pārtop par ortšteina podzolu. Ortšteina slānis ir tumšbrūns vai sarkanbrūns, blīvs, ļoti skābs, smilšains, satur maz augu barības vielu un daudz kustīgā alumīnija un ir toksisks priežu saknēm. Priedes var audzēt tikai pēc ortšteina slāņa uzlaušanas, dziļas uzaršanas un kaļķošanas (piemērots augšanai tikai pēc 3—4 g.). Pl. ar biezu ortšteina horiz. tiek sauktas par degradētām augsnēm].Nepilnīgi izveidotās augsnes ir jaunas, ar vāji izveidotiem horiz. un seklu profilu, satur maz trūdvielu un ir neauglīgas. Sastopamas jūrmalas kāpu zonā, tuvu pludmalei, vēja un ūdens erodētās platībās, kā arī palienēs. Izšķir 2 apakštipus: neizveidotās augsnes (profilu veido O-C horizonti; iezīmējas tikai 2—3 cm biezs trūdvielu horiz.) un erodētās augsnes (AC-C; erozijas procesos aizskaloti vai aizpūsti visi virsējie horiz., daļēji arī cilmiezis).Antropogēnās augsnes veidojas pēc ilgstošas augsnes kultivēšanas, kā arī purva augšņu un derīgo izrakteņu karjeru rekultivācijas. Šim augšņu tipam pieder arī apraktās augsnes, kas veidojušās, ceļojošām kāpām aprokot purvus vai auglīgus trūdkārtas horizontus. Izšķir trīs antropogēno augšņu apakštipus: kultūraugsnes (profilu veido Ap-AB-B-BCk-Ck horizonti; bieza trūdkārta, bagāta ar augu barības vielām un humusu, laba struktūra; pārtraucot saimn. darbību, dabiski apmežojas ar bērzu un baltalksni), rekultivētās augsnes (purvos pēc kūdras izstrādes jāatstāj 40—50 cm biezs kūdras slānis, jānosusina, jākultivē un jāmēslo; lielākās pl. atrodas Sedas un Olaines purvos; ieteicams audzēt lapegli, priedi, apsi), apraktās augsnes [O-C-Ah-(H)-Bg-BC; sastopamas piejūras zonā. Ja vēja nestā smilts apber 30—60 cm biezu pārejas purva kūdras slāni, veidojas auglīga vide priežu audzēm — Buļļupes kāpās, Engures mežn.] Pushidromorfās augsnes veidojas uz ūdeni vāji caurlaidīgiem, sablīvētiem cilmiežiem, kur augšņu horiz. pakļauti pastāvīgai vai periodiskai lieka mitruma ietekmei. Mitrumu saņem gan nokrišņu veidā, gan no sekliem gruntsūdeņiem, un augsnē noris glejošanās, podzolēšanās, velēnošanās un kūdrošanās procesi. Atkarībā no šo procesu attīstības pakāpes izšķir trīs pushidromorfo augšņu tipus: glejaugsnes, aluviālās augsnes un podzolētās glejaugsnes.Glejaugsnes veidojas uz ķīm. sastāvā bagātiem, karbonātus saturošiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē gk. lapkoku un mistrotās mežaudzēs ar lakstaugu un sūnu zemsedzi (slapjā gāršā, slapjā damaksnī). Glejošanās procesos reducējas augsnes minerāli, kļūst šķīstošas organ. vielas, veidojas trūdskābes. Glejošanās var norisēt virsēji, apakšēji vai nepārtraukti visā augsnes profilā. Glejaugsnēm raksturīgs labi izveidots, biezs (20—25 cm) trūdvielu horiz., zem kura atrodas zilganpelēks glejs vai tikai glejots zilganpelēkbrūns iluviālais horizonts. Reakcija vāji skāba. Atkarībā no glejošanās pakāpes, horiz. izvietojuma un organ. vielu daudzuma izšķir 8 glejaugšņu apakštipus: velēnglejotās augsnes (profilu veido O-Ah-Bg-BCg-Ckg horizonti; nereti veidojas no velēnu karbonātaugsnēm, nosprostojoties ūdens notecei; trūdvielu horiz. līdz 10% organisko vielu), virsēji velēnglejotās augsnes [O-Ah-Bg-(B)-C; augsne visvairāk glejota iluviālajā horiz. tieši zem trūdkārtas, trūdkārtas horiz. 20—22 cm biezs], pseidoglejotās augsnes [O-Ah-G-Bgx-(Cg)-C; veidojas uz divdaļīgiem cilmiežiem; virskārtā smilšains, ūdeni viegli filtrējošs cilmiezis, zem tā ūdensnecaurlaidīgs smilšmāls vai māls; tās ir virsēji glejotas augsnes, kurās labi aug ošu un ozolu audzes], velēnu glejaugsnes [O-Ah-G(Bg)-Cg; blīvs, pelēcīgzils, neauglīgs gleja horiz.; organ. vielas līdz 10%], trūdainās glejotās augsnes (O-OAh-Bg-Cg; trūdvielu horiz. 11—20% organ. vielu), trūdainās glejaugsnes (O-OAh-Bg-G-Cg; trūdvielu horiz. 20—25 cm biezs, organ. vielām bagāts — 10—20%; mālsmilts augsnēm vairāk glejoti apakšējie slāņi — dziļāk par 50 cm, smilšmāla augsnēm – slāņi zem trūdvielu horiz.), trūdaini kūdrainās glejaugsnes (O-H-Bg-G-Cg; veido pāreju uz seklām purva augsnēm, kūdras horiz. biezums nepārsniedz 30 cm, organ. vielu saturs _21%), piejūras glejaugsnes [(O)-Ah-(Bg)-G-Cg; izveidojušās Litorīnas jūras applūdinātajā Piejūras zemienes daļā, kur pēc jūras atkāpšanās palikuši smilšu un kūdras nogulumi, kā arī Salacgrīvas un Ainažu apkaimē].Aluviālās augsnes jeb palienes augsnes veidojas no palu ūdeņu sanesumiem upju palienēs un lēzenās ezeru piekrastēs. Lielākas pl. tās aizņem Lubāna ezera apkaimē, kur līdz galv. hidrotehn. būvju pabeigšanai 1991. g. palu ūdeņi applūdināja gandrīz 1000 km2 lielu teritoriju. Nedaudz atšķirīgas aluviālās augsnes izveidojušās gar Engures ezera krastiem pēc ezera līmeņa pazemināšanas pirms 150 g. Sadaloties ezera ūdenī nogulsnētai ūdensaugu masai un sapropeļa dūņām, izveidojusies ar barības vielām bagāta trūdvielu kārta. Te nereti aug pirmās bonitātes skujkoku audzes. Aluviālo augšņu pl. Ljā nelielas, vairāk to ir Daugavas, Lielupes, Ventas upju lejtecē, Gaujas v-teces un lejteces palienēs. Atkarībā no aluviālo slāņu saguluma, organ. vielu daudzuma, augsnes struktūras un mitruma režīma izšķir 6 aluviālo augšņu apakštipus: graudainās aluviālās augsnes [profilu veido Ah-(Ap)-Cg horizonti; trūdvielu horiz. 0,4—1,0 m biezs, barības vielām bagāts, ļoti auglīgs], kārtainās aluviālās augsnes (Ah1-C1-Ah2-C2g; izteikti kārtaina uzbūve — trūdvielām bagātākas kārtas mijas ar trūdu mazsaturošām, nabadzīgām smilšainām kārtām; sastopamas Gaujas palienē), velēngleja aluviālās augsnes [Ah-(Bg)-G-Cg; trūdvielu horiz. līdz 20 cm biezs, organ. vielas līdz 10%], trūdainās gleja aluviālās augsnes [O-OAh-Ah-(Bg)-G-Cg; trūdvielu horiz. 11—20% organ. vielu, daudz brīvo karbonātu, veidojas palieņu centr. daļā], kūdrainās aluviālās augsnes [O-H-(HAh)-Bg-G-Cg; trūdaini kūdrainās kārtas biezums līdz 1,2 m, organ. vielu daudzums 11—50%, veidojas applūstošos purvos, gk. Lubāna ezera palieņu purvos], deluviālās (uznesumu) augsnes [Ah1-Ah2-Ah-Bg-(G)-Cg; veidojas lauks. apstrādātu pauguru piekājē, kur ūdens, vēja un agrotehn. erozijas procesos uzkrājas nereti _1,2 m bieza trūdkārta, kas ir ļoti auglīga; šajās augsnēs strauji aug egle, bet tā bieži slimo ar trupi. Ja uznesumu kārta plānāka par 50 cm, tad to klasificē kā primārās augsnes apakštipu, piem., deluviālā velēnu glejaugsne].Podzolētās glejaugsnes veidojas zemos līdzenumos ar vāju noteci. Trūdvielu horiz. labi izveidots, tajā trūdvielu vairāk nekā neglejotās augsnēs, dažkārt tas ir kūdrains. Augsnes reakcija skāba — pH _5,5 visā profilā. Šīs augsnes sastopamas vērī, damaksnī un mētrājā. Atkarībā no podzolēšanās un glejošanās procesu intensitātes, kā arī meža nobiru sadalīšanās un rupjā humusa akumulācijas rakstura trūdkārtā un zemsegas horiz. izšķir 8 podzolēto glejaugšņu apakštipus: velēnpodzolētās glejotās augsnes (profilu veido O-Ah-E-EBg-Bg-Cg horizonti; zem jēlkūdras slāņa atrodas trūdainas velēnas horiz., kas satur līdz 10% organisko vielu), velēnpodzolētās virsēji glejotās augsnes [O-Ahg-Eg-B-(Bg)-C], velēnpodzolētās pseidoglejotās augsnes [O-Ahg-(Ah)-Eg-Bgx-Bx-C), velēnpodzolētās glejaugsnes (O-Ah-Eg-G(Bg)-C; trūdvielu horiz. līdz 10% organisko vielu], trūdainas podzolētās glejotās augsnes (O1-O2-Ah-Eg-Bg-C; līdz 10 cm biezs koku lapu un augu atlieku zemsegas horizonts, zem tā trūdvielu horiz. līdz 20% organ. vielu), trūdainas podzolētās glejaugsnes (O1-O2-Ah-Eg-Bg-G-C; vairāk glejota nekā iepriekšējā apakštipa augsne), kūdrainas podzolētās glejaugsnes [O1-O2-O3-(H)-Eg-BG-G-C; 20—30 cm biezs organ. vielu slānis, veidojas kūdra, iluviālajā horiz. var veidoties ortšteins vai iluviālais humuss], tipiskā podzola glejotās augsnes [(O)-Eg-Bgx-C; ļoti skābas, neauglīgas augsnes].Hidromorfās augsnes jeb purva augsnes veidojušās reljefa pazeminājumos un plašos līdzenumos uz ūdensnecaurlaidīgiem blīva māla cilmiežiem sekla gruntsūdens ietekmē. Tikai karstās vasarās, kūdrai žūstot, to piesātinājums ar ūdeni samazinās. Kūdras veidošanās un meža augšņu pārpurvošanās procesi nemeliorētos Ljas līdzenumu mežos arvien vairāk progresē. Procesu veicina 1) lielais nokrišņu daudzums, kas ievērojami pārsniedz iztvaikošanu, 2) pēc plašām kailcirtēm augsnes virspusē izplūstošie seklie gruntsūdeņi, 3) gruntsūdens līmeņa celšanās sūnu purvu malās un tiem piegulošos mežos, 4) augsnes sablīvēšanās pēc atkārtotām meža zemdegām, 5) virszemes ūdens daudzuma palielināšanās cirsmās virs biezā ortšteina slāņa, 6) gruntsūdens līmeņa celšanās bebru aizsprostu dēļ uz strautiem, upēm un meliorācijas novadgrāvjiem. Minēto faktoru ietekmē sākas intensīva kūdras uzkrāšanās augsnes virskārtā un glejošanās visos apakšējos horizontos. Kūdras slāņa biezums ir _30 cm. Atkarībā no purva augu sastāva, kūdras sadalīšanās pakāpes un minerālvielu daudzuma kūdrā hidromorfās augsnes iedala 3 tipos: zemā (zāļu) purva kūdraugsnēs, pārejas purva kūdraugsnēs un augstā (sūnu) purva kūdraugsnēs.Zemā purva kūdraugsnes veidojas zemākās reljefa vietās, kur ieplūst ar minerālsāļiem bagāti ūdeņi, kas veicina mikroorganismu aktivitāti, kūdras sadalīšanās un humusa veidošanās procesus. Sastopamas gk. dumbrājā Lubāna, Sedas, Zilupes līdzenumos. Ir bagātīga augu valsts. Kūdras slānis 30 cm—2 m biezs. Kūdru gk. veido zālaugu atliekas; var izdalīt līdz 40 dažādus kūdras veidus (grīšļu, koku-grīšļu, koku-hipnu, niedru, kosu, hipnu-zāļu, zāļu kūdra). Abs. sausā kūdrā ir 10—12% minerālvielu (1,8—3,5% slāpekļa, 2,0—3,8% kalcija, maz kālija). Augsnes reakcija mēreni skāba — pH 5,5—6,0. Zemā purva kūdraugsnes iedala 4 apakštipos: zemā purva gleja trūdainās kūdraugsnes [profilu veido O-H1-H2-G-(Bg)-Cg horizonti; kūdras kārta 30—50 cm bieza, kūdras sadalīšanās pakāpe ir _45%], zemā purva gleja trūdaini kūdrainās augsnes (O-H1-H2-G-Cg; kūdras sadalīšanās pakāpe 25—45%), zemā purva trūdainās kūdraugsnes (O-H1-H2-H3-G-Cg; augšējos horiz. veido _50 cm bieza labi sadalījusies, minerālvielām bagāta, melna, dūņaina, vienveidīga trūdaina masa, kas nosusināta ir ļoti auglīga), zemā purva trūdaini kūdrainās augsnes (O-H1-H2-H3-H4-G-Cg; labi sadalījusies kūdras kārta _50 cm bieza. Pēc nosusināšanas ir ļoti auglīgas, piemērotas egļu, bērzu, ošu, baltalkšņu audzēšanai, kas gan cieš no vējgāzēm).Pārejas purva kūdraugsnes veidojas uz zemā purva kūdraugsnes, ja kūdras veidošanās un uzkrāšanās process norit straujāk nekā tās mineralizācija. Sastopamas gk. niedrājā. Tad, kad purva augu saknes vairs nesniedzas ar minerālvielām bagātajā gruntsūdens slānī, to masa ik gadus kļūst mazāka un minerālvielām nabadzīgāka. Izzūd zemā purva augu cenoze, ieviešas mazāk prasīgā pārejas purva veģetācija. Kūdras sadalīšanās pakāpe dažāda, reakcija skāba — pH 4,5—5,0, minerālvielu saturs 5—10% (slāpekļa — 1—3%, fosfora — 0,1—0,25%, kālija — 0,1—0,14%, kalcija — 0,6—2,3%). Lielākie pārejas purvi izveidojušies A-Latvijas zemienē un V-Latvijas nolaidenumā. Izšķir četrus pārejas purva kūdraugšņu apakštipus: pārejas purva gleja trūdaini kūdrainās augsnes [profilu veido O-H1-H2-G(Bg)-C(g) horizonti; kūdras kārta 30—50 cm bieza, sadalīšanās pakāpe 25—45%], pārejas purva gleja kūdraugsnes [O-H1-H2-G-(Eg)-(Bg)-(Cg); kūdras kārta 30—50 cm bieza, sadalīšanās pakāpe mazāka nekā iepriekšējam apakštipam, gleja horiz. reducēts, ļoti maz augu barības vielu], pārejas purva trūdaini kūdrainās augsnes (O-H1-H2-H3-G; kūdras kārta _50 cm bieza, sadalīšanās pakāpe 25—45%), pārejas purva tipiskās kūdraugsnes [O-H1-H2-H3-(Bg)-G; kūdras kārta _50 cm bieza, skābāka un barības vielām vēl nabadzīgāka nekā iepriekšējais apakštips].Augstā purva kūdraugsnes jeb sūnu purva slapjās augsnes veidojušās pastāvīga lieka mitruma apst. uz nabadzīgiem smilts cilmiežiem un pārejas purva kūdras slāņiem. Sastopamas purvājā, visbiežāk Jersikas līdzenumā, Adzeles pacēlumā, Tīreļu un Metsepoles līdzenumā, Piejūras zemienē. Kūdras slāņa biezums nereti pārsniedz 10 m. Tā kā augiem trūkst barības vielu, attīstās mazprasīgi purva augi — sfagni, spilves, vaivariņi, dzērvenes, zilenes, lācenes, kas gk. barojas ar atmosfēras nokrišņos izšķīdušajām vielām. Kūdra maz sadalījusies, tā ļoti skāba — pH 2,0—3,5. Iedala divos augstā purva kūdraugšņu apakštipos: augstā purva gleja kūdraugsnes (profilu veido O-H1-H2-G horizonti; kūdras slānis 30—50 cm biezs) un augstā purva tipiskās kūdraugsnes (O-H1-H2-H3-H4-G; kūdras slānis _50 cm biezs).

H. Mežals

© Apgāds "Zelta grauds", 2005