Atbildes, kuras tu meklē

Meža atjaunošana, apmežošana, sēklkopība, selekcija un ģenētika


meža dabiskā atjaunošanās — koku spēja ģeneratīvi un veģetatīvi vairoties. Tā nodrošina mežaudžu ilgtspējīgu pastāvēšanu, kā arī ekoloģiski kvalitatīvu sukcesiju (secīgu biocenožu nomaiņu noteiktā terit.). Visas Zemes daudzveidīgās meža biomas no aizvēstur. laikiem, dažādos ģeohronol. periodos veidojušās un paplašinājušās, tikai dabiski atjaunojoties. Arī Ljā pēc leduslaikmeta, apm.10—12 tk gados, notikusi nepārtraukta tag. vietējo koku sugu veidojošo meža ekosistēmu sukcesija dab. atjaunošanās ceļā.Arī mūsu dienās, cilvēkam arvien intensīvāk iejaucoties dabas procesos, pavirši apsaimniekotajās lielajās mežizstrādes platībās un neapsaimniekotajās lauks. zemēs notiek pakāpeniska, parasti ne visai kvalitatīva .Priedes un egles dabiskā atjaunošanās notiek tikai ģeneratīvi. Tā kā abas s. ir anemohori, vējš to spārnainās sēklas parasti aiznes 100—250 m attālumā no māteskoka (dažkārt arī tālāk). Parastajai eglei no augsnes apbērta zara ievainojuma vietā dažkārt veidojas adventīvās saknes un dzinums (noliektnis), bet tiem egļu procesā nav nekādas praktiskas nozīmes.Lapu koki dabiski atjaunojas gan ģeneratīvi, gan veģetatīvi. Vietējo s. lapkoku (izņemot ozolu un dižskābardi) sēklu lidierīces ir spārniņi un matiņi. Ļoti tālu ar gaisa strāvām izplatās vieglās bērzu, apšu un papeļu sēklas. Lapkoku izcirtumos biežāk notiek veģ. atjaunošanās ar celma atvasēm no snaudošiem un adventīviem pumpuriem. Apsei un baltalksnim, arī dažviet ieaudzētām papelēm no adventīviem pumpuriem izaug ātraudzīgas sakņu atvases. Gan celma, gan sakņu atvasēm, izmantojot nocirsto koku saknēs uzkrātās barības vielu rezerves, kā arī spēju uzsūkt minerālbarošanās vielas, piemīt liela augšanas enerģija. spējai var būt gan pozitīvas, gan negatīvas sekas. Dabiski izveidojušajām mežs. augstvērtīgām un konkrētos augšanas apst.rezistentām kokaudžu popul., atjaunojoties ģeneratīvi, ir lielāka garantija saglabāt savu iedzimto ekol. un saimn. vērtību. Orientācija uz ar ātri augošu atvasāju var dot labu koksnes masas pieaugumu pirmajās vecumklasēs. Tomēr jārēķinās arī ar dažām iespējamām negatīvām sekām. No celma atvasēm augošiem kokiem biežāk veidojas stumbra izliekumi (1—1,5 m zonā virs celma), kas pazemina sortim. kvalitāti. Lieli zudumi var rasties, ja atvases aug no kokiem, kam bijusi sakņu un stumbra trupe, jo tā jaunajā kokaudzē parasti progresē.Pieņemot lēmumu par kādā izcirtumā, jāapsver visas iespējamās pozitīvās un negatīvās sekas, lai nodrošinātu ekol., saimn. un ekon. vērtīgu mežaudžu veidošanos. var notikt arī zem kokaudzes vainagu klāja (pirmsatjaunošanās) vai izcirtumā pēc kokaudzes nociršanas (pēcatjaunošanās) no blakus esošās mežaudzes vai izcirtumā atstātajiem sēkliniekiem. Sekmīgu priedes un egles pirmsatjaunošanos dažreiz var panākt ar pakāpeniskajām izlases cirtēm. Veicot izlases cirtes, tiek nodrošināta nepārtraukta , kuras rezultātā veidojas t.s. izlases mežs. Liela nozīme jāpievērš arī meža dabiskās atjaunošanās veicināšanas pasākumiem.

J. Broks

© Apgāds "Zelta grauds", 2005