Atbildes, kuras tu meklē
Meža dzīvnieku postījumi. Aļņu stipri bojātas priedes jaunaudzē
Meža dzīvnieku postījumi. Vecs egles mizas plēsums, pa kuru notiek stumbra trupes invāzija
Meža dzīvnieku postījumi. Bebru applūdināts mežs

Meža aizsardzība, piroloģija, entomoloģija, fitopataloģija


meža dzīvnieku postījumi — dzīvnieku nodarītie kaitējumi mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Meža cūkas, barojoties mežā, var izgāzt, izcilāt vai izraustīt kociņus jaunās meža kultūrās vai dab. atjaunojušās platībās. Postījumu apjomi pieaug, ja pl. atrodamas kazrožu saknes, kukaiņi, kāpuri vai kūniņas, kas tām ir sevišķs gardums. Rudens un ziemas periodā no meža cūku postījumiem ievērojami var ciest āboliņa un ķimeņu sējumi. Cūkas izēd šo augu saknes un sakneņus un postītās pl. izrakņā, traucējot to normālu apsaimniekošanu. Pavasarī meža cūkas dažu dienu laikā var nopostīt jaunos kartupeļu stādījumus, izlasīt iesētos kukurūzas vai labības graudus. Sējumi un stādījumi tiek izretināti, daļēji vai pilnīgi iznīcināti. Atkārtoti meža cūkas kartupeļu laukus sāk postīt, kad veidojas jaunie bumbuļi, labības laukus — līdz ar graudu piengatavības iestāšanos. Ziemas laikā cūkas (dažkārt arī staltbrieži) var atlauzt ieziemotās kartupeļu un biešu stirpas, tā veicinot to izsalšanu.Stirnas, staltbrieži un aļņi barojoties bieži apkož jauno (iestādīto vai dab. izcelsmes) apšu, priežu, ošu, ozolu un citu koku galotnes un sānzarus. Šādi kociņi nīkuļo vai aiziet bojā. Atkārtotu apkodumu gadījumā attīstās kropli īpatņi, kas vēlāk nevar veidot kvalitatīvu stumbru. Stirnas kokus apkož līdz 1,3 m, bet aļņi un staltbrieži — līdz 2,5 m augstumam. Aļņi un staltbrieži ziemas un pavasara periodā plēš koku mizu, gk. bojājot jaunus ozolus, ošus, apses, priedes, blīgznas un pīlādžus. Egļu mizas plēsumi parādās pēc zaļo zaru nokalšanas stumbra lejasdaļā, plēšana var turpināties līdz laikam, kad izveidojas kreve. Stirnāži, tīrot ragus, kā arī iezīmējot savu apdzīvoto teritoriju, var noberzt mizu lielam skaitam priežu, lapegļu, egļu un bērzu. Koki nokalst, nīkuļo vai zaudē kvalitāti. Resnākiem kokiem mizu noberž arī aļņi un staltbrieži. Vasaras otrajā pusē vai rudenī staltbrieži ar priekškājām izkasa saknes — kartupeļus, burkānus, bietes, bojājot stādījumus un sējumus. Rudens un ziemas periodā stirnas un staltbrieži to koncentrācijas vietās var noēst ziemāju zelmeni, tā ka tiek traucēta labības normāla augšana pavasarī. Zaķi lielus postījumus nodara augļu dārziem — apkož dzinumus un apgrauž augļu koku mizu. Nereti meža kokaudz., kultūrām un plant. stādījumiem lielus postījumus nodara tādi sīkie peļveidīgie grauzēji kā strupastes un ūdeņu tuvumā — ūdensžurkas. Tie dažādu s. jauniem kociņiem tuvu zemei riņķī apgrauž stumbriņa mizu ar visu kambiju.Mežs., nosakot dzīvn. nodarīto zaudējumu apjomu, postījumus dala trijās pakāpēs. Bojājumus vērtē joslveida parauglauk., kas atkarībā no audzes vecuma aizņem 1—1,5% no nogab. kopplatī bas. Tos ierīko nogabalā garenvirzienā vai pa diagonāli, uzskaita veselos, bojātos un iznīkušos kokus, tad aprēķina bojāto un iznīkušo koku īpatsvaru. Zaudējumu novērtēšanu veic pēc Zemkopības min-jas apstiprinātiem noteikumiem.Lauks. dzīvn. nodarītos postījumus vērtē, ja postījumu apjoms pārsniedz 5% no sējumu platības vai ražas, ja postījumu pl. ir >1 ha. Uz lauka malai perpendikulārām līnijām, starp kurām ir 15 m, ik pēc 5 m apļveida parauglaukumā pēc acumēra veic lauks. kultūras noēduma, izrakņājuma vai izbradājuma procentuālo novērtējumu un aprēķina vid. svērto bojājumu procentu. Bojāto koppl. aprēķina, lauka pl. reizinot ar bojājumu īpatsvaru. Ražas zudumus aprēķina, vidējo ražu no 1 ha reizinot ar bojāto kopplatību. Zudumus naudas izteiksmē nosaka, ražas zudumus reizinot ar vidējām iepirkuma cenām (1 t attiecīgās kultūras).5 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas postījumus pārbauda valsts mežziņa organizēta komisija, kurā ir pašvaldības pārstāvis, valsts mežzinis, zemes īpašnieks un mednieku formējuma vadītājs vai tā vietnieks. Komisijas sastāvu apstiprina valsts virsmežzinis un Lauks. departamenta direktors. Bojājumu un zaudējumu novērtēšanu veic pēc Zemkopības min-jas apstiprinātiem noteikumiem.

A. Dreimanis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005