Atbildes, kuras tu meklē

Meža atjaunošana, apmežošana, sēklkopība, selekcija un ģenētika


meža kultūru kopšana zemsedzes augu, nevēlamu koku un krūmu iznīcināšana, lai novērstu to negatīvo ietekmi uz sēto un stādīto kociņu augšanu. nepieciešamība un režīms atkarīgi no daudziem faktoriem — meža augšanas apst.tipa, sugas biol. īpatnībām, augsnes apstrādes veida, stādmater. lieluma un kult. ierīkošanas veida. Jo augsne auglīgāka, jo agrāk jāsāk un biežāk tā jāatkārto. Damaksnī, vērī, gāršā, āreņos un kūdreņos nepieciešama vismaz divreiz biežāk nekā mazauglīgajos sausieņu mežos — silā, mētrājā, lānā. Saulmīļu skujkoku kultūras vienmēr jākopj daudz intensīvāk nekā ēncietīgu sugu mežaudzes. Tā, piem., ēncietīgā egle saglabā augtspēju vairākus gadus nekoptā stādījumā, bet, ja priedes kult. nekopj ilgāk par 1—2 g., tā ļoti nīkuļo un lakstaugu un mīksto lapkoku apēnojuma dēļ iznīkst. Visātrāk aizzeļ mineralizētā josla, tad saarums, atgāztā velēna, pacila, vaga, atcelmotā josla, vienlaidu arums. Jo biezāka un platāka velēna vai pacila, jo lēnāk saaug nezāles. Piem., 10 cm biezā velēnā 1. gadā aizzeļ līdz 30% stādvietu, 20—30 cm biezā — līdz 25%, bet 30—40 cm biezā — tikai līdz 10% stādvietu. Ar sējeņiem, stādiem un dižstādiem ierīkotu biežuma attiecība ir 1 : 0,5 : 0. biežumu palielina nepareiza stādvietu izvēle. Nedrīkst stādīt velēnas, pacilas vai mineralizētās joslas malā, jo tur stādvietas strauji aizzeļ jau 1. gadā. Priedes sētās kultūras sal. ar stādītajām to lēnākas augšanas dēļ jākopj apm.divreiz biežāk, ļoti regulāri un rūpīgi, nabadzīgās smilts augsnēs (virsājā, silā) sausās vasarās veicot arī augsnes irdināšanu. Turpretī kūdreņos augsnes irdināšana rudenī nav pieļaujama, jo tā var veicināt sala izcilājumus. Ļoti biezi sējumi jāretina, jālikvidē visas apses. Silā, mētrājā un lānā herbicīdus lietot nedrīkst mazā augsnes trūdvielu daudzuma dēļ. Egles kultūrās augsnes irdināšana nav nepieciešama, tā var radīt nevēlamus sakņu sist. bojājumus un līdz ar to labvēlīgus apst.sakņu trupei. Salnu apdraudētās vietās lapkoku dab. piemistrojums jāsaglabā, līdz egle sasniedz 1,5—2 m augstumu. Lapegles kultūrām nepieciešama sevišķi labi aerēta augsne un brīva gaisa kustība mežaudzē, tādēļ slapjākās vasarās augsne jāirdina. Jālikvidē visu sugu dab. piemistrojums, jo tas rada labvēlīgus apst.skujbirei un vēža infekcijai. Ozola un oša kultūrās, ja tās ierīkotas ar dižstādiem, jānovērš tikai galotņu apēnojums, bet jāsaglabā mīksto lapkoku pamežs (t.s. kažoks). Ja nepieciešams, sāk arī atzarošanu un izgriež liekās galotnes. Mīksto lapkoku kult. kopšanas nepieciešamība to ātraudzības dēļ ir minimāla. Šo veic ar rokām (darbarīki — kaplis, rauklis, mačete, sirpis) vai pusmehanizēti ar pārnēsājamiem motoragregātiem. Ap katru stādvietu nezāles izpļauj līdz 0,5 m platā joslā. No visām apmežošanas izmaksām izdevumi veido 40—50%. Nokavēta vai nepietiekami veikta ir viens no galv. kultūru iznīkšanas cēloņiem.

I. Mangalis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005