Atbildes, kuras tu meklē

Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija


mikroklimats [gr. mikros mazs + klima (klimatos) slīpums] — piezemes gaisa slāņa un augsnes virsējo horizontu klimatiskās īpatnības, kas izpaužas nelielā platībā; ekosistēmas klimatiskie apstākļi. Katrā ekosist. ir atšķirīgs. veidojas apkārtnes specifikas (augstiene, līdzenums, nogāzes slīpums un ekspozīcija, ūdenstilpju tuvums), konkrētās ekosist. norobežotības (meža masīvā vai klajumā), viendabīguma un īpatnību (meža tips, kokaudzes, mistrojums, vecums, bonitāte, biezība, horizontālā un vertikālā strukt., platība, mikroreljefs, apsaimniekošanas režīms) ietekmē. Šie apstākļi pastiprina vai samazina klim. faktoru (apgaismojuma, t-ras, mitruma, vēja) iedarbību un veido mozaīkveida augteņu un dzīvesvietu kompleksu vienas ekosist. ietvaros, tādējādi nodrošinot lielāku bioloģisko daudzveidību. Meža ekosistēmām raksturīgas vertikālās un sezonālās maiņas. Mežā augsne un gaiss satur vairāk mitruma, vasarā mežā ir vēsāk, bet ziemā siltāk, pavasarī tur sniegs kūst lēnāk un pakāpeniski, zemsegas un zemsedzes dēļ virszemes notece un augsnes erozija ir minimāla. Arī vēja ātrums mežā ir mazāks nekā klajumā. atšķirības izlīdzinās līdz ar augstumu virs augsnes. Lielos izcirtumos krasi atšķiras no meža — mikroreljefa ieplakās un ūdenstilpju tuvumā oša un egles paauga cieš no vēlajām pavasara un agrajām rudens salnām. Izcirtuma paauga nereti cieš arī no spilgtā apgaismojuma pirmajos gados pēc mātesaudzes nociršanas. Tādēļ dabiski egle parasti atjaunojas tikai sedzējsugu (bērzs, baltalksnis, apse) aizsegā. Katrai koku s. ir specifiskas vajadzī bas. Tādēļ labvēlīga mērķaudzes mikroklimata veidošana ir viens no izlases un kopšanas ciršu pamatojumiem. Salnu apdraudētās vietās kokaudzes sastāva kopšana uzsākama tikai tad, kad egļu galotnes ir izaugušas cauri «salnu zonai» — 1—2 m augstam piezemes gaisa slānim. Savukārt ozolam un osim nepieciešams pilns vainaga augšējās trešdaļas apgaismojums, bet pārējās vainaga daļas noēnojums.

I. Liepa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005