Atbildes, kuras tu meklē

Meža atjaunošana, apmežošana, sēklkopība, selekcija un ģenētika


mistrotā kultūra — meža kultūra, kurā ieaudzēti divu vai vairāku sugu koki, izvietojot tos noteiktā kārtībā atkarībā no sugu mežsaimnieciskajām īpatnībām. sastāvā var iekļaut tikai galv. sugas, galv. sugu un palīgsugu vai arī galv. sugu, palīgsugu un krūmu sugu. Pirmajā gadījumā veidosies vienstāva audze (piem., damaksnī priede un egle), otrajā — divstāvu audze (piem., lānā priede I stāvā, egle II stāvā). Trešajā gadījumā atkarībā no augsnes auglības iespējams izaudzēt gan vienstāva, gan divstāvu audzi, saglabājot krūmu s. augsnes auglības uzlabošanai vai mežaudzes ainaviskās vērtības paaugstināšanai. Mistraudzes priekšrocības izpaužas tikai tad, ja ievēro 4 pamatnosacījumus: 1) augsnes auglībai jāatbilst visām ieaudzējamām sugām; 2) ieaudzējamo sugu cirtmetiem jāsakrīt vai jābūt tuviem; 3) audzes sastāvā jāiekļauj saulmīļu s. un ēncietīgas sugas; 4) koku sugām, kas pasliktina augsni, jāpiemistro augsni uzlabotājas sugas. ierīkošana nav pašmērķis, bet gan nozīmīgs mežs. uzdevums, lai ne tikai celtu mežu produktivitāti, bet arī padarītu mežaudzes stabilākas un noturīgākas. Mērenā klim. apstākļos veidošanas iespējas nelielā vietējo koku s. skaita dēļ ir samērā ierobežotas. Praktiskā pieredze un pētījumu atziņas liecina, ka jaukto mežu zonā perspektīvas ir priedes-egles, egles-lapegles, ozola-oša, oša-melnalkšņa, papeles-egles, papeles-melnalkšņa, ozola-egles . Ierīkojot kultūras lielākā pl. (vienlaidu kultūras), iespējami šādi mistrojuma veidi: rindu, rindu-posmu, stādvietu, joslu un grupveida mistrojums. Rindu mistrojumā ieaudzējamo s. dalība parasti ir vienāda — 50%. Mainot rindās stādvietu atstatumus, var panākt kādas s. koku skaita samazināšanu vai palielināšanu un tādējādi mainīt nākamās mežaudzes s. procentuālo attiecību. Rindu-posmu mistrojumā vienas s. 2 vai vairākas stādvietas rindā mainās ar otras s. tādu pašu vai atšķirīgu stādvietu skaitu. Stādvietu mistrojumā ieaudzējamo s. skaitliskā attiecība vienmēr būs vienāda. Lietojot šos mistrojuma veidus, sastāvā iekļauj saulmīļu s. un ēncietīgas vai tikai ēncietīgas s. (piem., priedi un egli, egli un lapegli, papeli un egli). Joslu mistrojumā savstarpēji maina vienas s. 2 vai vairākas rindas ar otras s. tādu pašu vai lielāku rindu skaitu. var variēt ne tikai sugu dalību, bet arī līdz minim. samazināt to konkurenci, tādēļ droši var mistrot visas s. neatkarīgi no to vajadzības pēc gaismas un augšanas ātruma. Kā no mežs., tā no tehnoloģiskā viedokļa joslu mistrojums ir vispiemērotākais, jo izslēdz kādas s. varbūtēju izspiešanu no mežaudzes sastāva. Grupveida mistrojumā ieaudzējamās sugas apmežojamā platībā izvieto biogrupās noteiktā kārtībā (piem., šaha galdiņa veidā) vai pieskaņo reljefa apstākļiem, ņemot vērā augu vajadzību pēc augsnes mitruma. Grupas aizņemtā platība, atkarībā no vēlamā sugu sastāva, var būt vienāda vai atšķirīga, bet ne mazāka par 10•10 m, jo pretējā gadījumā līdz cirtmeta vecumam s. no mežaudzes izzudīs. Grupveida mistrojumu lieto visām sugām, jo, mainot grupu lielumu, s. konkurenci var gandrīz pilnīgi novērst.

I. Mangalis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005