Meža aizsardzība, piroloģija, entomoloģija, fitopataloģija

mūķenes (Lymantriidae) — tauriņu kārtas dzimta. Vid. lieli tauriņi ar druknu, matiņiem klātu ķermeni. ∆ attīstītas fasetacis un actiņas. Spārnu plētums 25—75 mm (atkarībā no sugas). Miera stāvoklī spārni sakļauti jumtveidā virs muguras. Priekšspārnu krāsojums dažāds. Izteikts dzimumdimorfisms: ♀ druknākas, ar diegveida taustekļiem, ♂ mazāki, slaidi, to taustekļi plūksnoti. Kāpuri skaisti, ar dažādas krāsas garāku un īsāku matiņu pušķiem. Iekūņojas irdenā kokonā. Ir augēdāji — barojas ar augu lapām (skujām). Ljā konst. 13 sugas. Mežs. postīgs kaitēklis ir egļu mūķene. Polifāgs kaitēklis ir ozolu ∆ (Lymantria dispar). Tās ♀ spārnu plētums 55—75 mm, ♂ — 35—45 mm. ♀ vēders resns, tā gals klāts ar bieziem, gaišbrūniem matiņiem. Spārni bālganpelēki ar vairākām melnām, līčločveida līnijām. ♂ spārni brūnganpelēki ar platām, pārtrauktām šķērssvītrām un tumšiem plankumiem uz apmales. Kāpurs 45—80 mm garš, ar matiņiem. Uz ķerm. pirmajiem 5 posmiem ir 2 zilas, bet uz nākamiem 6 posmiem — 2 sarkanas kārpiņas. Kūniņa tumšbrūna, gandrīz melna, matiņi rūsganbrūni. Ziemo embrionālo attīstību beigušie kāpuri olās. Kāpuri šķiļas V 1. pusē. Barojas ar dažādu kokaugu lapām (skujām). Pieaugušie kāpuri VII sāk. iekūņojas koku vainagā vai mizas plaisās. Tauriņi lido VII 2. pusē un VIII. ♀ olas dēj koku stumbra apakšdaļā. Starp viena dējuma olām saliek no vēdera izplūktus matiņus, tādēļ dējums izskatās kā filca gabaliņš. Ozolu ∆ ir bīstams kaitēklis, kura bojājumi ir viens no galv. ozolu audžu kalšanas cēloņiem mežastepē un stepju zonā. Tā sastopama mērenās joslas mežos Eiropā, Āzijā, Amerikā (ievazāta 19. gs.), kaitē arī Lietuvā. Ljā biežāk sastopama kopš 1993. g., pagaidām nekaitē.Eglēs mīt egļu otiņmūķene (Dasychira abietis). Daudzu kokaugu lapas (skujas) apgrauž parastā otiņaste (Orgya antiqua).

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005