Atbildes, kuras tu meklē

Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija


niedrājs , Nd (Caricoso-phragmitosa) — purvaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās kūdraugsnēs. Aizņem 6,0% Ljas mežaudžu kopplatī bas. Augsne vidēji bagāta, skāba; to veido vidēji sadalījusies grīšļu, koku, niedru un sfagnu kūdra. Noturīgs hidrol. režīms, ko nodrošina nokrišņu ūdens un gruntsūdens pieplūde. Augsnes aerācija un vielu aprite vāja, audžu produktivitāte zema. Neatkarīgi no nokrišņu daudzuma turpinās pārpurvošanās un notiek organ. atlieku uzkrāšanās. Zemsegas (detrīta) biezums >30 cm. Koku saknes ar minerālaugsni nesaskaras. Mikroreljefs ciņains. raksturīgas priedes un purva bērza IV bonitātes audzes, dažviet ar melnalkšņa un egles piemistrojumu. Nereti egle veido arī II stāvu. Paaugā priede, egle un purva bērzs. Pamežs vidēji biezs; aug krūkļi, kārkli, kadiķi. Zemsedzē >150 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopami grīšļi, purva un iesirmā ciesa, niedres, puplakši, vārnkājas, zeltenes, mellenes, brūklenes, parastā purvpaparde; II stāvā aug dažādu s. sfagni un skrajlapes, uz ciņiem — rūsaines, divzobes un stāvaines. Izcirtumi un degumi strauji aizaug ar ciesām, grīšļiem, molīnijām un var pārveidoties par pārejas purviem. dabiski atjaunojas ar bērzu un priedi. Mērķsuga — priede. Kopjot kokaudzes sastāvu, jāveido priežu audzes. Mazās atdeves dēļ krājas kopšanu neveic. Galv. izmantošanā lieto kailcirti. grunts noturība ļoti zema, tādēļ mežizstrādi veic ziemas salā un ciršanas atliekas ieklāj treilēšanas ceļos. Nosusināšana palielina audžu produktivitāti par 2 bonitātes klasēm. Pēc zemsedzes dominantes nodala apakštipus — niedru, ciesu un mētru niedrāju. (  425. att.  )

I. Liepa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005