Atbildes, kuras tu meklē
Plantācija. Ziemassvētku eglīšu plantācija

Meža atjaunošana, apmežošana, sēklkopība, selekcija un ģenētika


plantācija (lat.plantatio augu stādīšana) — vienas sugas vai divu sugu vienas vecumklases audze, ko ierīko ar vietējām vai introducētām sugām nolūkā iespējami īsā laikā iegūt maksimālu daudzumu noteiktas koksnes vai citas produkcijas. Vietējo s. kokus sēj vai stāda regulārā attālumā, introducēto — tikai stāda. tiek intensīvi apsaimniekotas visu audzēšanas laiku, arī regulāri koptas un mēslotas. Tās nocērt, tiklīdz sasniegts maks. koksnes iznākums. Izšķir īscirtmeta, enerģētiskās un tehnisko izejvielu plantācijas, speciālu sortimentu (zāģmater., finierkluču) . Plantāciju kokaudzes ne tikai ražo koksni un ar to saistītos blakusproduktus, bet arī lielā mērā uzlabo apkārtējās vides ekol. stāvokli. Izvēloties koku s. audzēšanai , jāņem vērā to bioloģiskās un mežs. īpašī bas. Šīs s. kokiem jābūt ātraudzīgiem (jaunības periodā), izturīgiem pret nelabvēlīgiem klim. apstākļiem, kaitēkļiem, slimībām un, augot skrajā audzē, jāveido kompakts vainags. Eiropā šādām prasībām ļoti labi atbilst papele un vītols, labi — egle un duglāzija, vidēji — veimutpriede. Ljā zināma pieredze iegūta egles papīrmalkas plantāciju ierīkošanā, kā arī papeles ieaudzēšanā lauks. zemēs. Eiropas Z daļā sāk audzēt bērzus finierkluču un papīrmalkas ieguvei. Itālijā, Francijā un ASV iegūti papeļu kloni, kuru koki 10 g. vecumā sasniedz 15—20 m augst. un 18—30 cm caurmēru. Enerģijas ražošanas vajadzībām ierīko enerģētiskās , kurās 1—5 g. laikā iegūst attiecīgi 5—22 t biomasas no 1 ha. Zviedrijā šādās audzē papeles, alkšņus, kārklus, ASV — alkšņus, eikaliptus. Specializētas kokaugu plant. tiek ierīkotas, lai iegūtu kādu noderīgu produktu (piem., medu, riekstus), izejvielas vai materiālus citas nozīmīgas produkcijas (piem., ārstn. līdzekļu) ražošanai, kā arī dekor. materiālus. biezums dažādās valstīs ir atšķirīgs un atkarīgs no audzēšanas mērķa (ķīm. rūpn. izejvielas, zāģmater. un finierkluči, kurināmais u.c.) un platības racionālas izmantošanas viedokļa. Par ļoti biezu uzskata , kurā atstatums starp rindām ir ≤1 m, par vidēji biezu, kur tas ir 4—7 m, par retu — ≥7 m. Egles papīrmalkas atstatums starp rindām var būt 2—4,5 m, starp stādiem — 0,6—1,5 m, priedes zāģbaļķu attiecīgi 1,5—4,5 m un 0,6—1 m, bērza — 2—3 m un 1,5—2 m. Ziemassvētku kociņu stādīšanas maks. biezība ir 1•1 m, t.i., 10 000 gab./ha. Vairākās valstīs par ekonomiski izdevīgu agrotehnisku pasākumu atzīta tādu vairākkārtēja mēslošana (pat 3—5 reizes), kuras cirtmetu sasniedz 30—40 gados. Ljā ierīkošanu reglamentē Meža likums (2000. g.) un MK 2001. g. 6. III noteikumi Nr. 108 «Meža ieaudzēšanas un plantāciju mežu noteikumi».

M. Daugaviete, I. Mangalis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005