Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnessamtbekas (
Xerocomus) — himēnijsēņu klases beku dzimtas (
Boletaceae) ģints. Ljā
konst. 6 sugas. Sēņu
augļķerm. cepurīte sausa, samtaina, dažām sugām saplaisājusi,
diam. 2—12 cm. Stobriņu slānis dzeltens, zaļgans vai karmīnsarkans. Kātiņš gluds, bieži līks. Sporas dzeltenīgas vai brūnganas. Mikorizas sēnes. Ļoti bieži priežu un
egļu mežos sastopama ir lāču
∆ (
X.badius). Augļķerm. cepurīte kastaņbrūna, gluda,
diam. 6—12 cm. Stobriņi iedzelteni, ar lielām atverēm. Mīkstums iedzeltens, griezuma vietā stipri zilē. Kātiņš samērā tievs un garš, dzeltenbrūns, reizēm nedaudz saplacināts. Lapkoku mežos skābā augsnē bieži sastopama raibā
∆ (
X.chrysenteron). Augļķerm. cepurīte sarkanīgi brūna, ar saplaisājušu virsmiziņu,
diam. 5—15 cm. Stobriņi zaļgandzelteni. Mīkstums dzeltenīgs. Kātiņš dzeltenīgs līdz iesarkans. Augļķermeņus bieži bojā pelējumsēnes. Mežos, krūmājos, cirsmās, kur savandīta zemsedze, bieži sastopama priežu un bērzu mikorizas sēne — kazu
∆ (
X.subtomentosus). Augļķerm. cepurīte olīvbrūna līdz tumšbrūna, samtaina,
diam. 6—15 cm. Stobriņi dzelteni, vēlāk zaļgandzelteni, ar lielām atverēm. Mīkstums iedzeltens, ar augļu smaržu, griezuma vietā zilē. Kātiņš samērā tievs, izliekts, dzeltens. Parazītiskā
∆ (
X.parasiticus) un sarkanā
∆ (
X.rubellus) Ljā ir aizsargājamas. Parazītiskā
∆ mitros lapkoku mežos parazitē uz parastā cietpūpēža un veido vairākus
augļķerm. uz viena pūpēža sēņotnes. Cepurīte brūngana, mazliet zaļgana. Stobriņi un kātiņš dzelteni. Atrasta Priedainē, Slokā, Moricsalā. Sarkanā
∆ sastopama
gk. zem liepām vasarā un rudenī. Cepurīte asinssarkana, vēlāk izbalē. Mīkstums dzeltens, stobriņi zaļgandzelteni. Kātiņš cepurītes krāsā. Atrasta Rīgas apkaimē
u.c.vietās.
I. Dāniele
© Apgāds "Zelta grauds", 2005