Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģijasaprotrofi (
gr.sapros satrūdējis, sapuvis +
trophē barošana), saprofāgi — heterotrofiski organismi, kas pārtiek no nedzīvām organiskām vielām — organismu atliekām vai izdalījumiem. (Attiecībā uz
dzīvn. biežāk lieto terminu «saprofāgi».)
∆ ekosistēmā ir vides sanitāri, tie piedalās organ. vielu noārdīšanā un mineralizācijā, tādējādi nodrošinot enerģijas un vielu apriti biosfērā.
∆, kas mīt ūdenī, sekmē ūdens biol. attīrīšanos, bet augsnes
∆ veicina augsnes auglības un ekosistēmas produktivitātes palielināšanos.
∆ ir vairākums baktēriju, aktinomicēšu un sēņu, daļa vienšūņu, aļģu, ķērpju, pat daži ziedaugi (
egļu lāčtauce), kā arī
dzīvn.,
piem., nekrofāgi jeb maitēdāji (kaprači, krauklis, hiēna), koprofāgi jeb mēslēdāji (mēslvaboles), ksilofāgi jeb koksnēdāji (stumbru kaitēkļi). Vairākums plēsīgo
dzīvn. ir daļēji
∆. Ir obligātie
∆, kas savu barošanās raksturu nemaina, un fakultatīvie
∆, kas parasti ir parazīti (attīstās dzīvos audos), bet noteiktos apstākļos var kļūt par
∆. Saprotrofus izmanto uzturā (ēdamās sēnes), medikamentu (piem., penicilīna) ražošanā. Daļa
∆ nodara kaitējumu
mežs. un
lauks. (izraisa koksnes trupēšanu, sēklu, augļu, lopbarības un pārtikas
prod. bojāšanos).
I. Liepa
© Apgāds "Zelta grauds", 2005