Atbildes, kuras tu meklē
Sekstainā saulsardzene

Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes


saulsardzenes (Lepiota) — himēnijsēņu klases atmateņu dzimtas (Agaricaceae) ģints. Ljā konst. 16 sugas. Sēņu augļķerm. mazi un vidēji lieli atšķirībā no līdzīgajām dižsardzenēm, kam augļķerm. ir lieli. Jauna augļķerm. cepurīte puslodveidīga vai zvanveidīga, vēlāk izpletusies (līdzīga saulsargam), diam. 2—10 cm, retumis 15 cm. Virsa sausa, pārslaina, sīkzvīņaina, šķiedraina vai gluda. Lapiņas baltas, nav pieaugušas pie kātiņa. Kātiņš cilindrisks, ar izzūdošu gredzenu, reizēm pie pamatnes paresnināts. Sporu masa balta. Augsnes un meža zemsegas saprotrofi. Lielākā ir smailzvīņu (L.aspera syn. L.acutesquamosa). Augļķerm. cepurīte brūngana, ar brūnām, smailām zvīņām, diam. līdz 15 cm. Lapiņas sākumā baltas, vēlāk brūnganas. Mīkstums balts, ar nepatīkamu garšu un gāzes smaku. Kātiņš balts, ar atkarenu, izzūdošu gredzenu. Sastopama dārzos, parkos, lapkoku mežos, meža klajumos trūdvielām bagātā augsnē vasarā un rudenī. Nepatīkamās smakas dēļ nav ēdama. Egļu un jauktos mežos, krūmājos bieži sastopama vairoga (L.clypeolaria). Augļķerm. cepurīte smilšbrūna, diam. 3—8 cm, sāk. tās virsa gluda, vēlāk saplaisā brūnās, vilnainās zvīņās. Meža nobiru saprotrofs. Sekstainā jeb smirdošā (L.cristata) lielās grupās aug ceļmalās un mežmalās. Tai raksturīga nepatīkama smaka. Augļķerm. cepurīte bālgana, ar sarkanbrūnu centru, diam. 2—6 cm. Gandrīz baltas augļķerm. cepurītes ir sermuļu saulsardzenei (L.erminea), kas sastopama ļoti reti lapkoku mežos, un pļavās, ceļmalās, mežmalās augošajām baltajai (L.alba) un pļavas (L.oreadiformis). Pārējām s.augļķerm. cepurītes dzeltenbrūnas līdz kastaņbrūnas.

I. Dāniele

© Apgāds "Zelta grauds", 2005