Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes

segliņi (Euonymus, Evonymus) — kokžņaudzēju dzimtas (Celastraceae)ģints. Ljā konst. 2 sugas. Ēncietīgi vasarzaļi krūmi vai mazi koki. Lapas veselas, olveidīgi eliptiskas, ar smailu galu un sīki zāģzobainu malu, pretējas. Ziedi sīki, parasti čemurveida ziedkopās. Zied V—VI. Auglis — četršķautņaina pogaļa, ienākas IX—X. Sēklas baltas, pilnīgi vai daļēji ietvertas gaļīgā sēklsedzē. Eiropas segliņš (E.europaeus)Ljas R daļā sastopams ne visai bieži, Adaļā — reti. Aug platlapju, platlapju-egļu un sīklapju mežos pamežā, krūmājos, upju ielejās. Parasti līdz 3 m augsts krūms, dažkārt arī kokveidīgs (līdz 6 m augsts). Miza pelēka, korķaina. Jaunie dzinumi šķautņaini, zaļi, ar brūnām plāna korķa garensvītrām. Lapas 6—11 cm garas. Ziedi dzeltenbalti vai zaļgandzelteni. Gatava augļa oranžajā sēklsedzē redzami balti sēklu gali. Kārpainais ∆ (E.verrucosa)sastopams samērā reti, biežāk Ljas Adaļā, uz R no Ventas nav konstatēts. Aug tādos pašos biotopos kā Eiropas ∆, bet ir lēnaudzīgāks. Tas ir līdz 4 m augsts krūms. Jaunie dzinumi apaļi, zaļi, blīvi klāti ar tumšām kārpiņām. Lapas 3—6 cm garas. Ziedi zaļganbrūni līdz sarkanbrūni. Pogaļa noapaļoti četršķautņaina. Ārpus sarkanoranžās sēklsedzes palikusī sēklas daļa ir melna. No introducētajām ∆s. kā krāšņumaugus biežāk audzē 5 sugas. ∆ pavairo ar stratificētām sēklām un zālainiem spraudeņiem.

A. Mauriņš

© Apgāds "Zelta grauds", 2005