Atbildes, kuras tu meklē

Meža atjaunošana, apmežošana, sēklkopība, selekcija un ģenētika


sēklu iestrādes dziļums . ir atkarīgs gk. no sēklu rupjuma un augsnes meh. sastāva. Normāls ir vienāds ar trīskārtīgu vai četrkārtīgu sēklas platumu (biezumu). Ļoti sīkas sēklas (bērzs, melnalksnis) iestrādā ne dziļāk par 0,1—0,3 cm vai tikai rūpīgi piespiež pie augsnes virsas. Sīkām lapkoku un krūmu sēklām (vīksna, goba, klintene, korinte) iestrādes dziļums ir 0,5—1 cm, skujkoku sēklām (priede, egle, lapegle) — 1—2 cm, bet rupjām sēklām (ozols, dižskābardis, lazda) — 4—6 cm. Ja var nodrošināt kopumā stabilu augsnes mitruma režīmu, sējumus lietējot vai nosedzot, tad sēj seklāk. Vienādos augsnes apstākļos visseklāk (līdz 1 cm) iestrādā lapegles sēklas, dziļāk egles (1—1,5 cm) un vēl dziļāk priedes sēklas (1,5—3 cm). Lapegles sēklām sal. ar priedi un egli ir biezāks sēklapvalks, dīgsti ļoti sīki, tādēļ tie gausi un ar grūtībām pārvar augsnes garozas pretestību. Savukārt eglei sēklu dīgšanas enerģija ir vājāka nekā priedei, tādēļ jāsamazina. Smagāka meh. sastāva augsnē (smilšmālā) jāsēj seklāk nekā smilts vai mālsmilts augsnē. Jāizvēlas mazākais , jo tādā dziļumā, kur ir apgrūtināta skābekļa pieplūde, dīgļi veidojas vārgi un tiem ir grūti izspraukties cauri augsnes slānim.

I. Mangalis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005