Atbildes, kuras tu meklē

Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija


slapjais damaksnis , Dms (Myrtilloso-sphagnosa) — slapjaiņu meža augšanas apstākļu tips slapjās minerālaugsnēs. Aizņem 5,0% Ljas mežaudžu kopplatī bas. Augsne vidēji bagāta, periodiski pārmitra; stipri podzolēta un glejota mālsmilts vai smilšmāls ar blīvu rūsakmens slāni. Vielu aprite un audžu produktivitāte atkarīga no nokrišņu daudzuma. Sausās vasarās vielu aprite paātrinās, bet slapjās vasarās pastiprinās pl. pārpurvošanās un zemsegas (detrīta) uzkrāšanās. Zemsega skāba, veidojusies no sfagnu, mētru un koku atliekām; tās biezums sasniedz 30 cm. Koku saknes iesniedzas minerālaugsnē. Mikroreljefs ciņains. raksturīgas priedes, egles un bērza III bonitātes tīraudzes un mistraudzes, nereti ar nīkulīgām eglēm II stāvā un paaugā. Pamežs rets; aug kadiķi, krūkļi un kārkli. Zemsedzē >100 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā dominē mellenes, bieži sastopamas brūklenes, molīnijas, ciņusmilgas, iesirmā un purva ciesa, ozolpapardes, purva vijolīte; II stāvā aug dažādu s. sfagni, dzegužlini, uz ciņiem — rūsaines, divzobes. Izcirtumi un degumi pārpurvojas un blīvi aizzeļ ar molīnijām, ciesām, ciņusmilgām un purva bērzu, un tas stipri kavē priedes dabisko atjaunošanos. Mērķsugas — priede un bērzs. Galv. izmantošanā lieto kailcirti. grunts noturība zema, tādēļ mežizstrādi veic ziemā vai vasarā un ciršanas atliekas ieklāj treilēšanas ceļos. Izcirtumos, kur meža dab. atjaunošanās nav paredzama, jāstāda priede. Nosusināšana palielina audžu produktivitāti par 1—2 bonitātes klasēm.

I. Liepa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005