Meža aizsardzība, piroloģija, entomoloģija, fitopataloģija

smecernieki (Curculionidae) — vaboļu kārtas dzimta. Sīkas līdz vid. lielas vaboles. Ķerm. (gar. 2—17 mm) ovāls vai gareni ovāls, klāts ar dažādas krāsas zvīņām un sariņiem, kas veido sugai raksturīgu zīmējumu. Galva pagarināta smecerī (no tā arī dz.nos.), kura galā ir mutes grauzējtipa orgāni. Smeceris var būt īss un resns vai tievs un garš. Taustekļi elkoņveidīgi, atrodas smecera galā vai vidū. ∆ ir mazkustīgi, lido reti vai nemaz. Kāpuri balti vai iedzelteni, izliekti C veidā, ar brūnu galvas kapsulu. Kāju nav. Pārtiek no dažādām augu daļām. Ljā konst. 340 sugas. Daudzas s. ir postīgi augu kaitēkļi, piem., lielais priežu smecernieks, priežu dīgstu īssmeceris, sveķotājsmecernieki. Vairāku polifāgu s.∆ bojā dažādus augus, arī kokaugus. Mazā melnā īssmecera (Otiorrhynchus ovatus) vaboles (gar. 4,4—5,2 mm) gareni ovālas, melnas. Kājas un taustekļi sarkanbrūni. Jaunās vaboles parādās VII b.—VIII, papildus barojas ar dažādu augu lapām un skujām. Pēc pārziemošanas papildbarošanos turpina. Olas dēj augsnē VI—VII. Kāpuri pārtiek no trūdvielām, vēlāk no augu saknēm. Ziemo kāpuri augsnē. Jaunās vaboles attīstās nākamā vasarā. Attīstības cikls ilgst 2 gadus. Kāpuri kaitē kokaudzētavās un siltumnīcās, jo apgrauž dažādu augu, arī skujkoku saknes. Brūnā īssmecera (Brachyderes incanus) vaboles (gar. 8,4—10,8 mm) gareni ovālas, pamatkrāsa melna. Viss ķerm. blīvi klāts ar brūnām zvīņām, kurām ir vara spīdums. Jaunās vaboles parādās VIII. Papildus barojoties, tās priežu skujām izgrauž nelielus robus. Stipri bojātās skujas vēlāk nobrūnē. Kaitē virsājos. Pelēkā īssmecera (Philopedon plagiatus) vaboles (gar. 4,3—7,8 mm) ovālas līdz ieapaļas, melnas. Blīvi klātas ar pelēkām zvīņām, kas veido tumšākas un gaišākas joslas. Jaunās vaboles ziemo attīstības vietā augsnē. Pēc izlidošanas IV b. vaboles sāk papildbarošanos ar priežu skujām. Kāpuri augsnē bojā augu saknes. Attīstības cikls ilgst 2 gadus. Kaitē kāpu apmežojumam.Daudzu s.∆ attīstībai izvēlas noteiktus koku audus. Priežu ziedu smecernieka (Anthonomus varians) kāpuri attīstās priežu vīrišķo «ziedkopu» pumpuros un «ziedkopās» (strobilos). Egļu pumpuru smecernieka (A.pubescens) kāpuri barojas egļu vīrišķo «ziedkopu» pumpuros, dažreiz arī stādītu eglīšu pumpuros un jaunos dzinumos. Priežu skuju smecernieka (Brachonyx pineti) kāpuri grauž skujas makstīs. Bojātās skujas vasaras beigās nobirst. Kaitē virsājos un kāpās. Zilā priežu smecernieka (Magdalis frontalis) kāpuri attīstās novājinātu un atmirušu priedīšu stumbru un zaru plānajā mizā. Vaboles papildus barojas ar jaunajiem priežu dzinumiem vasaras 2. pusē un pēc pārziemošanas pavasarī.Lapkoku tinējsmecernieka (Byctiscus betulae) vabole (gar. 5,5—9,5 mm) zilgana vai zilganzaļa, ar metālisku spīdumu. Segspārniem nevienmērīgas punktu svītras. ♂ priekškrūšu sānos pa 1 dzelksnim. Sastopams uz bērziem, apsēm, liepām, kļavām, bumbierēm u.c. lapu kokiem. Attīstības cikls ilgst 1 gadu. Ziemo vaboles zemsegā vai augsnes virskārtā. Izlido pavasarī pumpuru plaukšanas laikā un pulcējas koku vainagos, kur bojā plaukstošos pumpurus, bet vēlāk — lapas. Pirms olu dēšanas ♀ vairākas lapas satin cigārveidīgi (aizgrauž katras lapas kātu vai arī visu jauno dzinumu), izveido 20—30 «cigārus» un katrā iedēj 5—6 olas. Kāpuri barojas satītajās lapās. Pieaugušais kāpurs iekūņojas līdz 10 cm dziļi augsnes virskārtā. Apsēs barojas apšu tinējsmecernieks (B.populi), bērzos — bērzu tinējsmecernieks (Deporaus betulae). Daži autori tinējsmecerniekus nodala atsevišķā dzimtā.

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005