Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija

sniega kušana — sniega segas un tajā esošā ledus pārvēršanās ūdenī. ∆ process norisinās 2 fāzēs: 1) sniegs sablīvējas, un mainās tā struktūra; kūstošā sniega ūdens nekrājas uz augsnes virsas; 2) sniega sega ir piesātināta ar kušanas ūdeni, un sākas tā notece. ∆ ir atkarīga no meteorol. faktoriem, taču mežaudžu strukt. būtiski maina šo faktoru ietekmi. Ja ∆ notiek pastiprinātas tiešās saules radiācijas pieplūdes rezultātā, sniegs ātrāk nokūst atklātās vietās, kaut arī sniega sega tur ir biezāka. Ja ∆ laikā līst, sniegs vispirms nokūst egļu mežos, jo tur tā ir vismazāk. Turpretī saulainā pavasarī sniega sega visilgāk saglabājas tieši egļu mežos. Šī laikapstākļu ietekme mainās gan pa gadiem, gan arī viena pavasara laikā, un ∆ intensitāte prognozējama kā varbūtējs process. Parasti ∆ otrās fāzes sākums mežā aizkavējas 2 ned. sal. ar ∆ klajumā, un šī fāze mežā ilgst 2 ned. ilgāk nekā klajumā. ∆ procesā uzskatāmi iezīmējas meža ūdensregulētāja funkcija.

P. Zālītis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005