Atbildes, kuras tu meklē

Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija


sugu maiņa — dominējošās sugas nomaiņas process. bioloģiskā nozīme ir tāda, ka tā samazina negatīvo efektu, ko izraisa ilgstoša vienas s. dominēšana kādā teritorijā. Agroekosistēmā regulē cilvēks, ievērojot augseku. Mežaudzēs cēlonis var būt meža ekosistēmu dabiskās pārmaiņas (autogēnā ) vai vides pārveidošanās antropogēno u.c. faktoru ietekmē (eksogēnā ). Mērenajā joslā biežāk sastopamie veidi meža ekosistēmās ir egles nomaiņa ar bērzu un apsi un egles atgriešanās, priedes nomaiņa ar egli vai bērzu un apsi un priedes atgriešanās, ozola nomaiņa ar egli un ozola atgriešanās. Egles vai priedes nomaiņa ar bērzu un apsi var notikt tad, ja skujkoku audzi nocērt, to izgāž vējš, noposta uguns vai cita iemesla dēļ audze tiek stipri bojāta vai iznīcināta. Raksturīgs piemērs ir egļu vēra izcirtumā. Sal. ar maigo mežaudzes mikroklimatu izcirtumā ir skarbi vides apstākļi (t-ras diennakts svārstības, pilns apgaismojums, vējš, augsnes virskārtas izkalšana, blīvs lakstaugu aizzēlums), kuru dēļ egles dīgsti iet bojā jau 1. mūža gadā. Turpretī bērza un apses dīgsti šādus apst.panes labi, un šo koku celmu un sakņu atvasēm tie ir ideāli. Tādēļ jau pirmajos gados izcirtumā izveidojas bērza un apses jaunaudze. Zem tās blīvā vainagu klāja atjaunojas eglei labvēlīga fitocenotiskā vide un 4.—5. gadā sāk veidoties egles paauga. Mazas un jaunas egles ir ļoti ēncietīgas, tādēļ pioniersugu apēnojums tās netraucē, gluži otrādi — šīs s. pasargā egli no apsalšanas pavasara salnās. Tā kā sugu konkurence ar katru gadu palielinās, notiek bērza un apses pašizretināšanās, un līdz ar to tiek apmierināta egles pieaugošā vajadzība pēc gaismas. Pamazām egle izveido II stāvu un 50—60 g. vecumā sasniedz bērza un apses augstumu. Pēc tam sākas pastiprināta bērza un apses atmiršana, kas noved pie tā, ka 80—100 g. laikā egle ir pilnībā atgriezusies iepriekšējā platībā. Ar mežs. pasākumiem (kult. ierīkošana, kopšanas cirtes) iespējams pavērst cilvēkam vēlamā virzienā.

I. Liepa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005