Meža aizsardzība, piroloģija, entomoloģija, fitopataloģija

tauriņi , zvīņspārņi (Lepidoptera) — kukaiņu klases kārta. Sīki, vidēji un lieli kukaiņi. Spārnu plētums 4—120 mm. Augšžokļi parasti reducēti, apakšžokļi pārveidojušies par sūcējsnuķi. Ķerm. klāts ar matiņiem, bet spārni — ar zvīņām. Parasti ir 2 pāri spārnu. Priekšspārni lielāki par pakaļspārniem. Dažu ∆ sugu (sprīžotāju, mūķeņu) ♀ spārni reducēti. Spārnu un ķerm. krāsojums bieži ir ļoti spilgts un raksturīgs katrai sugai. Pēdai ir 5 posmi. ∆ attīstās ar pilnīgu pārvēršanos (metamorfozi). Kāpuri cilindriski, ar grauzējtipa mutes orgāniem; tiem ir 3 pāri krūškāju un 2—5 pāri vēderkāju. Gk. augēdāji, barojas ar augu lapām, pumpuriem, ziediem, augļiem, sēklām. Dažu s. kāpuri pārtiek no vilnas, kažokādām, vaska, retāk ir plēsīgi. Pieauguši ∆gk. pārtiek no ziedu nektāra, retāk no putekšņiem vai arī barību vispār neuzņem. Kaitīgi tikai kāpuri. Daudzu s.∆ ir postīgi lauks. un mežs. kaitēkļi. Ljā konst. >2000 sugu.No urbēju dz. (Cossidae) Ljā sastopams stumbra kaitēklis ir vītolu urbējs. Stiklspārņu dz. (Sesiidae syn. Aegeridae) ∆ dažkārt atgādina plēvspārņu dz. kukaiņus, piem., lielais apšu stiklspārnis (Sesia apiformis) atgādina sirseni. Tā kāpuri barojas apšu, vītolu stumbra vai zaru koksnē. No tīklkožu dz. (Yponomeutidae) ∆ lielā skaitā savairojas ievu tīklkode (Yponomeuta evonymella), kuras kāpuri satīklo un nograuž ievu lapas. Postīgas ir vairākas tinēju sugas (priežu galotnes dzinumu tinējs, egļu čiekuru tinējs, ābolu tinējs). Pārtikas produktu un sēklu kaitēkļi ir sviļņu dz. (Pyralidae) ∆. Skuju-lapu grauzēji ir vērpēji (priežu vērpējs), sprīžotāji (priežu sprīžotājs, mazais un lielais salnsprīžotājs), mūķenes (egļu mūķene, ozolu mūķene), pūcīšu dz. (priežu pūcīte) un sfingu dz. (Sphingidae) ∆, piem., priežu sfings (Hyloicus pinastri), kura kāpuri nograuž priežu skujas; zobspārnu sfings (Proserpinus proserpina) Ljā ir aizs.Reti sastopamās ∆s., piem., čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon), apšu raibenis (Limenitis populi) un sausseržu raibenis (L.camilla), ir aizsargājamas.

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005