Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija

šaurlapju ārenis , As (Myrtillosa mel.) — meža augšanas apstākļu tips nosusinātās minerālaugsnēs. Aizņem 6,0% Ljas mežaudžu kopplatī bas.∆ izveidojas pēc slapjā damakšņa vai slapjā vēra nosusināšanas. Augsne vidēji bagāta, skāba; podzolēta un glejota bezkarbonātu smilts, mālsmilts vai smilšmāls ar rūsakmens slāni. Zemsega (detrīts) labi sadalījusies, skāba, veidojusies no koku un mētru atliekām. Pazeminoties gruntsūdens līmenim un uzlabojoties aerobo noārdītāju (destruktoru) darbībai, zemsegas sadalīšanās paātrinās. Tā samērā ātri saplok un zaudē iepriekš uzkrājušās augu minerālbarošanās vielas. Zemsegas biezums nepārsniedz 20 cm. Koku saknes iesniedzas minerālaugsnē. Būtiski uzlabojas audžu produktivitāte, bet samazinās floristiskā daudzveidība. Sausā vasarā ∆ ir ļoti augsta ugunsbīstamība. Egle cieš no vējgāzēm. ∆ raksturīgas priedes, bērza, apses un egles I bonitātes audzes, nereti ar melnalkšņa piemistrojumu un egli II stāvā. Pamežā aug kadiķi, krūkļi, irbenes, sausserži un kārkli. Zemsedzē >110 vaskulāro augu, sūnu un ķērpju sugu. Tās I stāvā bieži sastopamas mellenes, brūklenes, molīnijas, niedru, slotiņu un iesirmā ciesa, žagatiņas, kaulenes, baltais vizbulis, gada staipeknis; II stāvā aug stāvaines, rūsaines, divzobes, spuraines, parastais dzegužlins. Izcirtumos pirmajos gados ieviešas kazrozes, krustaines, akļi, jānīši u.c. izcirtumu nezāļu stadijas augi, ko pēc dažiem gadiem nomaina blīvs molīniju, iesirmās, niedru un slotiņu ciesas, ciņusmilgu un aveņu segums, kas stipri kavē priedes dabisko atjaunošanos. Sekmīgi atjaunojas bērza audzes ar veselīgu un spēcīgu egles paaugu. Mērķsugas — priede, bērzs un egle. Lapkoku piemistrojums priedes un egles audzēs pakāpeniski samazināms jaunaudžu un vid. vecuma audžu kopšanas laikā. Galv. izmantošanā lieto kailcirti. ∆ grunts noturība samērā zema, tādēļ mežizstrādi veic ziemā vai vasarā un ciršanas atliekas ieklāj treilēšanas ceļos. Izcirtumos, kur meža dab. atjaunošanās nav paredzama, jāstāda mērķsugu koki.

I. Liepa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005