Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes

apses (Populus) — vītolu dzimtas (Salicaceae) ģints. Ljā savvaļā aug tikai parastā apse (P.tremula). Tā ir vasarzaļš, ātraudzīgs, vēja neizturīgs divmāju lapu koks. Miza gluda, zaļganpelēka, ar daudzām tumšām lenticelām. Vecākiem kokiem pie stumbra pamata miza tumša, saplaisājusi. Vainags konusveidīgs. Zari trausli. Pumpuri ar daudzām zvīņām. Lapas apaļas, ar jomainu malu, vibrē vismazākajā vēja pūsmā. Rudenī lapas krāsojas spilgti sarkanos vai dzeltenos toņos. Ziedi viendzimuma, sakopoti spurdzēs. Zied IV pirms lapu plaukšanas. Putekšnīcas sarkanīgas. ∆ apputeksnē vējš. Vīrišķās spurdzes nobirst drīz pēc ziedēšanas. Sievišķajās spurdzēs attīstās sīkas sēklas ar zīdainu matiņu pušķi. Sēklas izbirst V b.—VI sāk. un drīz atdalās no matiņiem (tos aiznes vējš). Ljā parastā apse sasniedz 40 m augst. un 90 g. vecumu. Tā aizņem 3,0% Ljas mežu kopplatī bas. Aug labi drenētā, trūdvielām bagātā augsnē. Bieži slimo ar stumbra serdes trupi. Vairojas ar sēklām un sakņu atvasēm. Koksne mīksta, to izmanto sērkociņu, celulozes ražošanai, malkai. ∆ introdukcija Ljā sākusies jau 18. gadsimtā. Apstādījumiem un smiltāju nostiprināšanai izmanto balto ∆ (P.alba) no D- Eiropas. Tā ir vēja izturīga, ar dziļu sakņu sistēmu, dzen spēcīgas atvases. Lapām balti tūbaina apakšpuse. Tās ∆, ko pavairo ar spraudeņiem, sauc par papelēm. Ljā pirmie papeļu stādījumi ierīkoti 1923. gadā. Visvairāk stādītas Kanādas (P.canadensis), spilvaugļu (P.trichocarpa) un balzama papele (P.balsamifera), bet pagaidām mežs. tām īpašas nozīmes nav.

L. Liepiņa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005