Atbildes, kuras tu meklē
Lielā dižsardzene

Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes


dižsardzenes (Macrolepiota) — himēnijsēņu klases atmateņu dzimtas (Agaricaceae) ģints. Ljā konst. 5 sugas. Sēņu augļķerm. lieli — cepurītes diam. 6—25 cm, kātiņa garums 15—30 cm. Tieši ar lielumu atšķiras no saulsardzenēm, kas parasti ir mazas. Cepurīte sāk. puslodveidīga vai zvanveidīga, vēlāk izpletusies, atgādina saulsargu. Virsmiziņa parasti saplaisā lielās zvīņās, kas ir atspurušas, sakārtotas kārniņveidīgi. Lielākās zvīņas ir cepurītes malā, vidus parasti gluds. Augsnes vai meža zemsegas saprotrofi. Visbiežāk sastopama lielā (M.procera), kas Ljā ir lielākā cepurīšu sēne. Aug skrajos mežos, mežmalās, cirsmās saulainās vietās auglīgās augsnēs. Reizēm veido t.s.raganu apļus. Ēdama arī svaiga uz sviestmaizes. Tautā tiek saukta par saulsardzeni vai riekstu sēni. Raksturīga cilvēka darbības ietekmētiem mežiem. Nedaudz mazāka ir egļu mežos augošā sarkstošā (M.rhacodes), kam mīkstums griezuma vai iespiedumu vietās sārtojas. Nedaudz indīga ir dārza (M.rhacodes var. bohemica), kam pie kātiņa pamatnes raksturīgs bumbuļveida paresninājums. Tā mežos sastopama reti, reizēm skudru pūžņu tuvumā, kur augsne bagātāka un irdenāka. Aizsargājama ir meiteņu (M.nympharum syn. M.puellaris), kam cepurīte gandrīz balta, ar baltām, šķiedrainām zvīņām (vēlāk brūnē), vidū gluda, diam. 4—7 cm. Lapiņas sāk. baltas, vēlāk iesārtas. Kātiņš gluds, ar robainu, kustīgu gredzenu. Aug grupās, skujkoku mežos. Meža zemsegas saprotrofs. Atrasta Šķēdē, Lielajos Kangaros.

I. Dāniele

© Apgāds "Zelta grauds", 2005