Atbildes, kuras tu meklē
Meklēts: dzimtas-
Atrasto rezultātu skaits: 500

vakarlēpis Meža enciklopēdija
lēlis ( Caprimulgus europaeus ) — lēļu dzimtas ( Caprimulgidae ) suga. Slaids putns ar gariem spārniem un asti. Ķerm. gar. 26—28 cm, masa 70—80 g. Apspalvojums pelēkbrūns ar dzeltenīgiem un brūnganiem plankumiem un svītriņām. ♂ uz spārniem un astes malējo spalvu galos balti laukumi, ♀ tādu nav. Galva ...

vaivariņi Meža enciklopēdija
( Ledum ) — ēriku dzimtas ( Ericaceae ) ģints. Ljā konst. tikai purva vaivariņš ( L.palustre ). Sastopams bieži purvos, slapjos un nosusinātos mežos (grīnī, purvājā, viršu ārenī, viršu ...

akļi Meža enciklopēdija
( Galeopsis ) — lūpziežu dzimtas ( Labiatae syn. Lamiaceae ) ģints. Ljā konst. 5 sugas. Vieng. lakstaugi. Stublājs 50—70 cm augsts, stāvs. Lapas olveidīgas vai lancetiskas, ar zobainu malu. Ziedi pa 6—10 lapu žāklēs. Kauss stobrveidīgs, ar 5 dzeloņveidīgiem ...

usnejas Meža enciklopēdija
( Usnea ) — askuķērpju klases parmēliju dzimtas ( Parmeliaceae ) ģints. Ljā konst. 9 sugas. ∆ ir krūmu ķērpji ar dzeltenzaļu, nokarenu vai no substrāta atstāvošu laponi. Laponis pavedienveidīgs, ar radiālu uzbūvi, pie substrāta piestiprināts ar bazālo daļu. Pavediena vidū atrodas centr. ass, kuru veido ...

ūsaines Meža enciklopēdija
... Cirriphyllum ) — zaļsūnu apakšklases īsvācelīšu dzimtas ( Brachytheciaceae ) ģints. Ljā konst. tikai parastā ∆ ( C.piliferum ), kas sastopama jauktos un lapkoku mežos uz auglīgas, it īpaši uz slāpekļvielām bagātas kūdraugsnes un minerālaugsnes, bieži zem nātrēm un avenēm. Parastā ∆ ir divmāju ...

urlajas Meža enciklopēdija
( Trommsdorffia ) — kurvjziežu dzimtas ( Compositae syn. Asteraceae ) ģints. Ljā konst. tikai plankumainā ∆ ( T.maculata ). Sastopama ne visai bieži priežu mežos (silā, mētrājā) sausā, smilšainā augsnē ...

ūpis Meža enciklopēdija
( Bubo bubo ) — lielākais pūču dzimtas ( Strigidae ) putns. Ķerm. gar. 65—75 cm, masa ♂ 1,5—2 kg, ♀ 2,3—3 kg. Apspalvojums dzeltenbrūns ar tumšiem raibumiem un svītrām, vēderpuse gaišāka par muguru. Uz galvas 2 pagarināti spalvu kušķīši («ausis»). Acis lielas, oranžas. Aste īsa. Spārni plati ...

umbilikārijas Meža enciklopēdija
... Umbilicaria ) — askuķērpju klases umbilikāriju dzimtas ( Umbilicariaceae ) ģints. Ljā konst. tikai daudzlapu umbilikārija ( U.polyphylla ), kas ir reta un aizsargājama. Aug Slīterē mežos, mežmalās uz laukakmeņiem ...

ugunspuķes Meža enciklopēdija
( Chamaenerion ) — naktssveču dzimtas ( Onagraceae ) ģints. Ljā konst. tikai šaurlapu ugunspuķe ( C.angustifolium ), kas bieži sastopama izcirtumos, sausākos mežos, mežmalās slāpekļvielām ...

ūdrs Meža enciklopēdija
( Lutra lutra ) — sermuļu dzimtas ( Mustelidae ) suga. Vid. liels plēsējs ar slaidu, lokanu, nedaudz saplacinātu ķerm. , kas pielāgots kustībām ūdenī. Ķerm. gar. 70—90 cm, masa 5—10 kg. Apmatojums īss, biezs, ar ļoti mīkstu pavilnu un gariem akotmatiem. Mugura tumšbrūna, sāni gaišāki, vēders dzeltenbrūns ...

ūdeles Meža enciklopēdija
( Mustela ) — vairākas sermuļu dzimtas ( Mustelidae ) sugas. Ljā sastopamas 2 s. — Eiropas ūdele un Amerikas ūdele. Plēsēji ar slaidu un lokanu ķermeni. Dabā ir grūti atšķiramas. Ljā reģistrēts ~18,1 tk. ∆ (2002. g. ). Eiropas ūdele ( M.lutreola ) ķerm. gar. 36—43 cm, masa 500—800 g. Apmatojums tumšbrūns ...

ūbele Meža enciklopēdija
( Streptopelia turtur ) — baložu dzimtas ( Columbidae ) suga. Putna ķerm. gar. ~27 cm, masa ~140 g. Apspalvojums mugurpusē rūsgans ar melniem raibumiem, vēders un zemaste pelēkbalti. Galva, rīkle un krūtis sārti pelēkas. Spārnu apakša tumšpelēka. Lidspalvas un virsaste pelēkbrūnas. Aste melna ar baltu joslu ...

tumšbekas Meža enciklopēdija
... Porphyrellus ) — himēnijsēņu klases zvīņbeku dzimtas ( Strobilomycetaceae ) ģints. Ljā konst. tikai raupjā ∆ ( P.porphyrosporus syn. P.pseudoscaber ), kas ir aizsargājama. Atrasta Doles salā ...

tulpes Meža enciklopēdija
( Tulipa ) — liliju dzimtas ( Liliaceae ) ģints. Ljā konst. tikai meža tulpe ( T.sylvestris ), kas ir naturalizējies dārzbēglis. Sastopama samērā reti vecos parkos, platlapju ...

tritoni Meža enciklopēdija
( Triturus ) — salamandru dzimtas ( Salamandridae ) ģints. Ljā konst. 2 sugas. Ķirzakveidīgi astainie abinieki ar kailu ādu, kurā daudz dziedzeru. Mugura tumša, vēderpuse oranža vai dzeltenīga, ar nelieliem, melniem plankumiem. Pavasarī un vasaras 1. p. dzīvo stāvošos ūdeņos (šai laikā ∆ uz astes ir ādas ...