Meža un medību fauna, medniecība

sermulis (Mustela erminea) — sermuļu dzimtas (Mustelidae) suga. Neliels plēsējs ar tievu, lokanu ķermeni. Gar. 20—27 cm, masa līdz 200 g. Aste trīsreiz īsāka par ķermeni un divkrāsaina — tās pamatdaļa vasarā brūna, ziemā balta, bet astes gals vienmēr melns. Apmatojums ziemā balts, vasarā brūns, balti tikai pakakle un vēders. ∆ pārvietojas ar 30—40 cm gariem lēcieniem un atstāj pa pāriem blakus sakārtotu pēdu virkni. Sastopams visā Ljā, bet daudz retāk nekā zebiekste. Dzīvo mežmalās, krūmājos, vislabprātāk — ūdenstilpju piekrastēs un nelielos zemajos purvos. Ziemā apmetas arī apdz. v., pat lauku mājās. Slēpjas akmeņu, zaru vai baļķu krāvumos, kritušu koku dobumos, arī alās. Pastāvīgu midzeni ♀ ierīko tikai vairošanās laikā (III—V). Galv. barība — peļveidīgie grauzēji, ko ∆ medī gk. to alās. Ēd arī ciršļus, vardes, ķirzakas, kukaiņus, putnus un to olas, meža augu ogas. Aktīvs visu gadu, bieži vien arī visu diennakti. Ja barības daudz, nomedī vairāk dzīvn. nekā spēj apēst un veido barības krājumus. Riesto III—IV. Dabiskie ienaidnieki — suns, lapsa, jenotsuns, cauna, lielie plēsīgie putni. ∆ ir ietekmīgs peļu un strupastu daudzuma regulētājs. Var kļūt kaitīgs, ja apmetas ūdensputnu masveida ligzdošanas vietās. Iespējams, ka ∆ no ierastajiem biotopiem izspiedusi Amerikas ūdele, tādēļ tas kļuvis rets un apdraudēts.

J. Ozoliņš

© Apgāds "Zelta grauds", 2005