Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes

dižskābarži (Fagus) — dižskābaržu dzimtas (Fagaceae) ģints. Ljas savvaļas florā ∆ nav. Tos audzē kā dekor. kokus, vietumis arī meža kultūrās. Parastais jeb meža ∆ (F.sylvatica) kādreiz Ljā audzis arī savvaļā. Reintroducēts 19. gs.sāk. Tas ir vasarzaļš 1. liel. vienmājas koks ar slaidu, maz rauktu stumbru un pelēku, plānu, līdz vecumam gludu mizu. Pumpuri gari, vārpstveidīgi, atstāvoši. Lapas veselas, eliptiskas, 5—10 cm garas, ar 5—8 paralēliem nedalītu sāndzīslu pāriem, nosmailinātu galu un viļņainu vai neskaidri zobainu malu. Ziedi viendzimuma. Vīrišķie ziedi sakopoti garkātainās, nokarenās spurdzēs, sievišķie ziedi — pārveidotu vīkallapu ietvertās parasti divziedu ziedkopās. Zied IV b.—V reizē ar lapu plaukšanu. Auglis — trīsšķautņains rieksts; ienākas IX—X. 1000 riekstu masa 100—300 g. Koksne dekor., ar labām meh. īpašībām, bet mitrumā ātri satrupē. Bargākā ziemā parastais ∆ Latgalē un Vidzemē apsalst, pat izsalst, Kurzemē tas ir skaists parku un apstādījumu koks, sasniedz >30 m augstumu. Sastopamas arī dekor. formas ar nokareniem zariem (sēru forma), šķeltām vai sarkanām lapām. ∆ nepieciešama auglīga, trūdvielām un minerālvielām bagāta augsne. Pirmās kult. Ljā ierīkotas Šķēdes mežn. 1885. gadā. Audzē tīraudzē un mistrojumā ar citu s. kokiem. Mežaudzē ∆ sāk ziedēt ~60 g. vecumā. Sēklu gadi vidēji pēc 6—9 gadiem. 80—90 g. vecu ∆ koksnes krāja ir 600—800 m³/ha. Jāseko, lai neveidotos vairākas galotnes, jāpasargā no meža dzīvn. postījumiem. Ziemcietīgāks šķiet Amerikas dižskābardis (F.grandifolia) no Z-Amerikas. Tam ir garākas (gar. 14 cm) lapas ar zāģzobainu malu un 9—14 sāndzīslu pāriem. Ljā 60 g. veci koki zied, bet neražo dīgtspējīgas sēklas. ∆ pavairo ar sēklām, dekor. formas — gk. potējot uz pamatsugas sēklaudžiem.

A. Mauriņš

© Apgāds "Zelta grauds", 2005