Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes

mikroskopiskās sēnes (gr.mikros mazs + skopein skatīties) — taksonomiski daudzveidīga sēņu grupa, kurām nav makroskopisku augļķermeņu. ∆ ir gan saprofītiski, gan parazītiski organismi. Tās mīt augsnē, uz augiem, kukaiņiem, uz augu un dzīvn. atliekām. Augsnes ∆ būtiski ietekmē augsnes procesus, jo noārda augu un dzīvn. atliekas, pārveido un noārda augsnes organ. vielas, veido specifiskus vielmaiņas produktus (metabolītus), kā arī veido mikorizu. Tādējādi augsnes ∆ ir ekosistēmas heterotrofiskais komponents, par kura svarīgāko f-ju uzskatāma augu atlieku mineralizācija. Šajā procesā piedalās arī baktērijas un augsnes bezmugurkaulnieki. Dažādām augsnes ∆ ir atšķirīgas f-jas: vienas noārda tikai vienkāršos ogļhidrātus, citas — celulozi, hemicelulozi, pektīnvielas, hitīnu, keratīnu. Vienkāršos ogļhidrātus noārda gk. ģinšu Mucor, Zygorhynchus, Absidia, Talaromyces, Cephalosporium, Penicillium, Fusarium sēnes, celulozi — gk.ģ.Chaetomium, Talaromyces, Trichoderma, Gliocladium, Mycogone, Verticillium, Cladosporium sēnes, hemicelulozi — ģ.Penicillium un Aureobasidium sēnes, pektīnvielas — ģ.Aureobasidium un Cladosporium sēnes.Meža ekosistēmās 1 g podzolētas un velēnpodzolētas augsnes ir simtiem metru sēņu micēlija un tikai desmitdaļas miligrama sausās biomasas. Ļoti daudz ∆ ir zemsegā un trūdvielu horizontā. Augsnē ir ne tikai micēlijsēnes, bet arī rauga sēnes. Meža ekosistēmās visvairāk rauga sēņu ir zemsegā, kur tās nokļūst ar augu nobirām, taču ir arī meža augsnei raksturīgas rauga sēnes, piem., ģ.Lipomyces sēnes (tām ir biezas, gļotainas kapsulas), kā arī dažas ģ.Candida un Cryptococcus sugas. Bieži ∆ mīt kopā ar bakt., piem., celulozes noārdītājsēnes ar slāpekļsaistītājām baktērijām.Ļoti liela nozīme ∆ izplatībā ir augsnes tipam un augu segai, kā arī meža tipam, augsnes dziļumam un mitrumam. Sēņu s. sastāvs ir bagātīgāks vietās, kur ir daudzveidīgāka augu sega. Meža augsnēs visvairāk ir ģ.Penicillium sugu, daudz arī ģ.Mucor, Oidiodendron, Aspergillus, Paecilomyces, Cladosporium, Mortierella sugu, sastopamas arī ģ.Absidia, Trichoderma, Zygorhynchus, Rhizopus, Cuninghamella sugas. Visvairāk ∆ sugu ir meža augsnes virsējos 5 cm. Augšējiem augsnes horizontiem raksturīgas ģ. ir Mucor, Rhizopus, Mortierella. Dziļākos horizontos ∆ ir mazāk. Ģ. Mucor sēnēm vajadzīgs daudz mitruma, tādēļ meža augsnēs to vairāk ir mitros gadalaikos. Savukārt ģ.Mortierella un Penicillium sēņu visvairāk ir meža sausākās vietās un vasaras vidū. Skābā augsnē ∆ absolūtais daudzums ir lielāks, bet neitrālā augsnē ir lielāka to daudzveidība.

L. Vulfa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005