Atbildes, kuras tu meklē

Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija


augsnes auglība — augsnes spēja uzkrāt visus augu augšanai un attīstībai nepieciešamos faktorus (barības vielas, ūdeni, siltumu, gaisu). nosaka tās granulometriskais sastāvs, ķīm. īpašības, mitruma apstākļi, trūdvielu daudzums. Trūdvielas ir galv. augu barības vielu rezerve, gandrīz vienīgais slāpekļa avots augsnē, tās ietekmē arī pārējos veicinošos faktorus — augsnes struktūru, gaisa un mitruma režīmu. Ljā auglīgākās ir velēnu karbonātaugsnes, kas veidojušās uz karbonātiskiem cilmiežiem (morēnas smilšmāla, grants, slokšņu māla). Visneauglīgākās ir viegla meh. sastāva smilts augsnes. Tajās ir nelabvēlīgi mitruma apstākļi (maza mitruma kapacitāte un liela ūdenscaurlaidība), mazāk augiem nepieciešamo barības vielu un zema to adsorbcijas spēja. Mazauglīgas ir arī blīvas smaga māla augsnes. Kaut arī tajās ir samērā augsta barības vielu koncentrācija, šīs augsnes ir ūdens un gaisa necaurlaidīgas, tādēļ bieži cieš no pārlieka mitruma. Sažūstot māla augsnes kļūst cietas, gabalainas un nav pietiekami aerētas. nav pastāvīgs lielums, to spēj ietekmēt cilvēks, augsni irdinot, mēslojot, meliorējot. (arī trūdvielu uzkrāšanās augsnē.)

V. Kāposts

© Apgāds "Zelta grauds", 2005