Meža ekoloģija, tipoloģija, augsne, hidromeleorācija un kokaugu fizioloģija

fenoloģija (gr.phainesthai parādīties + logos mācība) — zinātne, kas pētī dzīvās dabas parādību periodiskumu, savstarpējo sakarību un atkarību no klimata un citiem ekoloģiskajiem faktoriem; robežzinātne starp bioloģiju un meteoroloģiju. ∆ reģistrē un pētī organismu attīstības redzamo parādību (fenofāžu) iestāšanās vai sākšanās laiku un ilgumu (piem., augiem pumpuru briešanu, lapu plaukšanu, ziedēšanu, augļu un sēklu nogatavošanos un izplatīšanos, lapu krišanu; dzīvniekiem — atmošanos no ziemas guļas, spalvu mešanu, sezonālās migrācijas, riestu, olu dēšanu, mazuļu audzēšanu, gatavošanos ziemai). Fenol. novērojumi var būt diennakts, sezonas vai gada garumā. Savienojot punktus, kur parādība iestājas vai sākas vienlaikus, sastāda fenol. kartes. Ilggadēji novērojumi dod iespēju sastādīt fenol. kalendārus, kuros doti ticamākie kādas fenofāzes termiņi. Grafiski attēlota kādas s. vai augu kopas fenofāžu secība noteiktā laikā ir fenoloģiskais spektrs. Mūsu dienās visu zemeslodi aptver fenol. novērošanas punktu tīkls. Fenol. materiālus plaši izmanto dažādās nozarēs, piem., lauks., mežsaimniecībā. Mežs. ar fenol. metodēm nosaka optimālo termiņu vairākiem mežsaimnieciskiem pasākumiem, piem., piemērotāko koku stādīšanas laiku (no alkšņa un lazdas ziedēšanas sāk. līdz bērza ziedēšanas sākumam). Ljā izstrādāta kokaugu ražas prognozēšanas metode, pētīta fenofāžu izmantošana kokaugu sistemātikā.

L. Liepiņa

© Apgāds "Zelta grauds", 2005