Atbildes, kuras tu meklē
Parastais ozols
Parastais ozols: 1-zars ar ziediem; 2- zars ar zīlēm

Meža flora, sūnas, ķērpji un sēnes


ozoli (Quercus) — dižskābaržu dzimtas (Fagaceae) ģints. Ljā savvaļā aug tikai parastais (Q.robur). Tas ir vasarzaļš 1. liel. vienmājas koks ar taisnu stumbru, ļoti spēcīgu sakņu sistēmu (mietsakne sasniedz 5 m dziļ.), kam raksturīga mikoriza. Vainags plašs (audzēs kompakts), ar resniem zariem. Miza jauniem kokiem gluda, samērā plāna, vēlāk veidojas kreve, kas veciem kokiem ir dziļi rievota, līdz 10 cm bieza. Lapas pamīšas, biezas, ādainas, ar 3—7 strupu daivu pāriem un īsu kātu. Zied reizē ar lapu plaukšanu. Vīrišķo ziedu spurdzes skrajas, sievišķie ziedi iesārti, pie pamata ietverti kausveida vīkalā jeb bļodiņā, sakopoti pa 1 un vairākiem uz gara kāta. Apputeksnē vējš. Auglis — zīle (rieksts), ko ietver bļodiņa; ienākas IX—X un tūlīt nobirst. Izplata putni, it īpaši sīļi, un grauzēji, kas vāc zīles ziemai. 1000 zīļu masa 3—4 kg. Koksne cieta, smaga, ar lielu, brūnu kodolu. Mizu izmanto ārstniecībā. Ljā parastais sasniedz 40 m augst., >9 m apkārtmēru. (Dižākie Ljā ir Kaives dižozols Tukuma raj., Kaņepju dižozols Valkas raj. un Rīgzemju dižozols Talsu raj.) Sastopams samērā bieži. Raksturīgs ainavas elements. Upju ielejās, ezermalās saglabājušās nelielas tīraudzes (Barkavas ozolu audze, Pededzes ozolu audze, Cīravas ozoli). Piemistrojumā parastais biežāk sastopams gāršā, mistrājā. Savrup augoši koki sāk ziedēt 20—25 g. vecumā, mežaudzēs — 50—60 g. vecumā. Parastajam ir daudz ekol. un morfol. formu. Nodala agri plaukstošu (f.praecox) un vēlu plaukstošu (f.tardiflora; plaukst ~2 nedēļas vēlāk, pavasara salnās parasti necieš). Parkos biežāk audzē parastā dekor. formas, kam piramidāls vainags, šķeltas lapas vai nokareni zari, kā arī formu ar tumšām purpurkrāsas lapām. No 6 Ljā introducētajām s. gan apstādījumos, gan meža kultūrās biežāk audzē ļoti dekor. sarkano (Q.rubra), kas ir samērā mazprasīgs un ātraudzīgs. Stumbra miza tam ilgi paliek gluda. Lapas lielas (gar. 12—25 cm), ar 7—11 gari nosmailinātām daivām un ķīļveida pamatu; rudenī krāsojas karmīnsarkanos vai oranžsarkanos toņos. Zīles ieapaļas, ienākas nākamā gada rudenī pēc ziedēšanas.Parastā kultūrām vispiemērotākie ir gāršas izcirtumi, kuros mīksto lapu koku un krūmu saaudze sasniegusi 1—1,5 m augstumu. Tā kā šajos izcirtumos dabiskā atjaunošanās notiek ļoti strauji, var droši stādīt viengadīgā izcirtumā, jo jau 2.—3. gadā rindstarpās būs izveidojusies vēlamā saaudze. dižstādus stāda šauros (plat. ~2 m) koridoros. Tā tiek nodrošināts nepieciešamais sānapēnojums (t.s. «kažoks»), kas veicina dab. atzarošanos. Atkarībā no tā, kāds ir dabiski atjaunojušos sugu sastāvs, stādu skaits kultūrā svārstās no 500 līdz 1000 gab./ha. Atstatumam starp rindām resp. koridoriem jābūt 4—6 m, stādvietu atstatumam rindā — 2,5—3 m. kult. kopšanas galv. uzdevums ir novērst galotņu apēnojumu, likvidējot konkurējošos mīkstos lapu kokus. Ja stādījumus apdraud pārnadži, ieteicams koridorus aizšķērsot, kulisēs esošos mīkstos lapu kokus aizlaužot 1—1,5 m augstumā. Ljas apstākļos mazi stādi regulāri apsalst un cieš no miltrasas, tos intensīvi bojā meža dzīvn., tādēļ stipri sadārdzinās kult. kopšana. Sētas kultūras apdraud arī meža cūkas un peļveidīgie grauzēji. Lai apmežotu lauks. zemes, iesaka veidot biogrupas, tādējādi nodrošinot to centrā augošajiem kokiem labu «kažoku». 1•1 m lielā laukumiņā iesēj ~50 zīles vai iestāda 20—25 vieng. sējeņus. Turpmākajos gados rūpīgi seko augšanas gaitai un biogrupas regulāri retina, nodrošinot 1—2 to vidū augošajiem kokiem valdošu stāvokli. Mazāk darbietilpīga ieaudzēšana iespējama, iepriekš iestādot 2—3 rindas kādu palīgsugu (egli vai baltalksni) «kažoka» veidošanai. Kad palīgsugas stādi sasnieguši ~1 m augst., starp tās joslām stāda .Apmežošanas vajadzībām izmanto 0,5—0,7 m garus parastā stādus vai 1—1,5 m garus dižstādus. Tos audzē attiecīgi 2—3 vai 4—5 g. pēc 10—15 cm garu vieng. sējeņu pārskološanas. sēj rudenī vai pavasarī 3—5 cm dziļumā šaurās vadziņās, 1 m izvietojot 35—40 zīles (vid. 125 g/m). Rudens sējumus nereti apdraud peļveidīgie grauzēji, tādēļ zīles jāapstrādā ar repelentiem. Dīgsti parādās pēc 30—40 dienām. No 1 kg zīļu iegūst līdz 500 sējeņu. Stādu audzēšanai sējeņus pārskolo rindās 10—15 cm attālumā citu no cita, dižstādu iegūšanai — 20—25 cm attālumā; atstatums starp rindām 70—80 cm. Ja sējeņus nepārskolo, pēc pirmo īsto lapu parādīšanās tiem jāatgriež mietsakne 8—10 cm dziļumā. Sarkanā kultūras ierīko un kopj tāpat kā parastā kultūras. Stādu skaits — 500—600 gab./ha. Piemērotākie meža augšanas apst.tipi ir vēris, gārša un damaksnis.

A. Mauriņš, I. Mangalis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005