Atbildes, kuras tu meklē

Meža aizsardzība, piroloģija, entomoloģija, fitopataloģija


sēklu kaitēkļi . samazina vai iznīcina kokaugu sēklu ražu, bojājot ziedus, augļus vai sēklas. Ziedpumpurus, ziedus vai augļu aizmetņus iznīcina skuju-lapu grauzēji, retāk meža kultūru un jaunaudžu kaitēkļi. grupā ietilpst gk. tauriņu, vaboļu un divspārņu kārtas kukaiņiEgļu čiekuru tinējs (Laspeyresia strobilella) ir postīgs egļu sēklu plantācijās. Tauriņa spārnu plētums 10—16 mm. Priekšspārni brūnganpelēki līdz olīvbrūni ar svina pelēkām šķērsjoslām. Pakaļspārni tumšpelēki līdz brūnganpelēki, ar bālganām bārkstīm. Vēders pelēcīgs, ar gaišām svītrām. Kāpurs 10—13 mm garš, brūngandzeltens. Galva gaišbrūna. Kūniņa 4—5 mm gara, dzeltenbrūna, bet pirms tauriņa izlidošanas melna. Tauriņi lido dienā IV b.—V. Olas, parasti pa 1—6, ♀ dēj egļu sievišķajās «ziedkopās» (strobilos) starp atvērtajām zvīņām. Kāpuri izšķiļas pēc 4—6 dienām un iegraužas čiekurā, kur sākumā ēd serdi, bet pēc tam zvīņu pamatnes un sēklas. Vienā čiekurā var attīstīties vairāki kāpuri. To ekskrementi paliek ejās un no ārpuses nav redzami. Bojātie čiekuri izliecas, apsveķojas un nobirst jau VIII (stipri bojātajiem čiekuriem sēklas neattīstās). Visas 1 čiekura sēklas var iznīcināt 5—6 kāpuri. Kāpuri ziemo nobirušajos čiekuros un iekūņojas nākamā gada IV. Attīstības cikls ilgst 1 gadu. Gados, kad gaidāma slikta čiekuru raža, lielai daļai kāpuru iestājas 2—3 g. ilga diapauze. Tinēja masveida savairošanās gadi cieši saistīti ar čiekuru ražas gadiem, tad nepieciešama kaitēkļa apkarošana, čiekurus VI apsmidzinot ar sistēmisku insekticīdu.Egļu čiekuru svilnis (Dioryctria abietella) bojā egļu, retāk priežu čiekurus. Kaitē sēklu plantācijās. Tauriņa spārnu plētums 18—30 mm. Priekšspārni šauri, pelēkbrūni, ar 2 pārtrauktām šķērsjoslām (starp tām gaišs plankums) un gareniem, gaišākiem plankumiem gar spārnu aizmugures malu. Pakaļspārni gandrīz balti, ar tumšu apmali, ♀ nedaudz tumšāki nekā ♂. Tauriņi lido VI—VII vakaros. Olas dēj pa 1—6 uz katra vēl zaļā priedes 2. gada čiekura. Olas ovālas, sārtas. Kāpuri izšķiļas pēc 7—10 dienām (pirmie parādās jau VI b.) un iegraužas čiekurā, bojājot zvīņas, vēlāk arī sēklas. Čiekura serde parasti paliek neskarta. No bojātajiem čiekuriem nokarājas tīklojumā ieķērušies kāpuru ekskrementi. Čiekuri aug lēnāk, sasveķo un vasaras b. nokrīt. Pieaudzis kāpurs līdz 25 mm garš, tā mugura un sāni brūngansarkani, sānos šauras, gaišdzeltenas garenjoslas. Galva brūna. Kāpuri čiekurus pamet, ierokas zemsegā vai augsnē, kur skrajā kokonā pārziemo. Iekūņojas pavasarī. Kūniņa 9—11 mm gara, gaišbrūna, ar 6 āķveida sariņiem uz pēdējā vēdera posma. Čiekuru neražas gados kāpuri iegraužas arī egļu un priežu dzinumos, pumpuros, egļu hermesa izveidotajās pangās, pat stumbra sasveķojumos. Ja bojāto čiekuru maz, nokritušie savācami un sadedzināmi. Ķīm. apkaro tāpat kā egļu čiekuru tinēju. Priežu sēklu plantācijās biežāk kaitē priežu čiekuru svilnis (D.mutatella).Ozolzīles bojā zīļu tinējs (Carpocapsa splendana). Tauriņa spārnu plētums 12—22 mm. Priekšspārni pelēcīgi vai brūnganpelēki, ar 2 spožām zilganpelēkām svītrām un dzeltenu, melni svītrotu plankumu ārmalā. Pakaļspārni brūnganpelēki vai pelēki, vienkrāsaini. Tauriņi lido VI—VII vakarā un naktī. ♀ dēj pa 1 olai uz jaunajām zīlēm. Izšķīlies kāpurs iegraužas zīlē un barojas ar dīgļlapām, attīstības laikā izgraužot 3—4 zīles. Kāpurs 8—15 mm garš, bālgans, retāk iedzeltens vai sārts, klāts ar kārpiņām. Galva dzeltenbrūna. Pieaugušais kāpurs IX pa zīles čaulā izgrauztu ovālu izskreju izkļūst ārā, atrod koka mizas plaisu vai arī ielien augsnē, kur pārziemo baltā kokonā. Iekūņojas pavasarī. Kūniņa sarkanbrūna, ietverta bālganā kokonā. Zīļu tinējs bojā zīles gk. ozola vainaga galotnes daļā. Bojātās zīles priekšlaikus nokrīt. To iekšpusē redzamas bojātas dīgļlapas un satīkloti brūni kāpuru ekskrementi. Apkarošana nepieciešama sēklu plantācijās kaitēkļa masveida savairoša-nās gadījumā. Nokritušās zīles savāc, pirms tās atstājuši kāpuri, un tūlīt iznīcina.Vispostīgākais priežu čiekuru kaitēklis ir priežu čiekuru sveķotājsmecernieks (Pissodes validirostris). Vabole (gar. 5—8 mm) tumšbrūna, bagātīgi klāta ar zvīņām. Uz segspārniem zvīņas ir 2 šķērsjoslās, priekšējo bieži veido 2 zvīņu laukumiņi. Aizmugures joslas ārmala platāka un rūsgana, iekšpuse šaurāka, dzeltena. Priekškrūšu aizmugures mala taisna, ar asiem stūriem, apm.vienādā plat. ar segspārnu priekšējo malu. Ziemo vaboles zemsegā. Priedīšu vainagos pārziemojušās vaboles parādās V v. un papildus barojas uz vieng. čiekuriem, kam bojājumu vietās izdalās sveķi. V b.—VI sāk. ♀ katrā čiekurā iedēj 2—5 olas. Viena ♀ izdēj līdz 500 olu. Kāpuri iegraužas čiekurā un tur barojas. Parasti 1 čiekurā mīt 1—2 kāpuri, retumis vairāk (arī dažāda vecuma). VII b.—VIII pieaugušie kāpuri turpat arī iekūņojas. Pirmās vaboles parādās VIII sāk., izgraužot čiekuram apaļu (diam. 2—3 mm) caurumu, pa kuru izkļūst no čiekura, lai pārziemotu zemsegā. Attīstības cikls ilgst 1 gadu. Pieaugušas vaboles mūža ilgums 3 gadi. Bojātie čiekuri aug lēnāk, nenogatavojas, deformējas, apsveķo, VII sāk. sāk brūnēt un nokalst, bet VIII nokrīt. Čiekuru ražas gados sēklu plantācijās nepieciešama kaitēkļa apkarošana. Mazā pl. bojātie čiekuri līdz jauno vaboļu izlidošanai nopurināmi, savācami un iznīcināmi. Ķīm. līdzekļi lietojami V b.—VI sāk., lai apkarotu vaboles olu dēšanas laikā (kontakta insekticīdi) vai jaunos kāpurus šķilšanās laikā VI (sistēmiskie insekticīdi).Ozolzīlēm kaitē arī zīļu smecernieks (Curculio glandium syn. Balaninus glandium). Vabole 5—8 mm gara, tumšbrūna līdz melna, klāta ar tumšbrūnām zvīņām. Smeceris ķerm. garumā. Segspārni ar pelēkdzelteniem matiņiem. Ziemo vaboles zemsegā. Pārziemojušās vaboles parādās IV b.—V, lido līdz IX. Papildus barojas līdz VII v. ar ozola, bērza, liepas u.c. koku lapām, dzinumiem un ziediem, vēlāk pulcējas uz ozoliem un bojā zīles. ♀ dēj 1—8 olas zem zīles čaulas, dažreiz arī bļodiņā. Izšķīlušies kāpuri barojas ar zīļu dīgļlapām un attīstās 23—30 dienās. Pēc tam tie zīles apvalkā izgrauž apaļu caurumu, pa kuru izkļūst ārā un ielien 10—15 cm dziļi augsnē, kur pārziemo. Iekūņojas nākamā gada VII—VIII. Jaunās vaboles attīstās VIII b. un paliek augsnē līdz pavasarim. Dažiem zīļu smecerniekiem iestājas diapauze, un tie pavada augsnē vēl 1 ziemu. Attīstības cikls pārsvarā ir divg. — pirmajā ziemā pārziemo kāpuri, bet otrajā — vaboles. Apkarošana nepieciešama sēklu plantācijās.Lazdām riekstus bojā riekstu smecernieks (Curculio nucum). Vaboles lido V—VI. ♀ katrā riekstā dēj 1 olu. Pieaugušie kāpuri izgrauž rieksta čaulā ~2 mm lielu, apaļu caurumu, pa kuru izlien ārā, lai pārziemotu augsnē. Tas iekūņojas pavasarī. Attīstības cikls ilgst vienu gadu. Eglēm priekšlaicīgu čiekuru nobiršanu izraisa egļu čiekuru ķirmis (Ernobius abietis), priedēm — priežu čiekuru ķirmis (E.abietinus). Kā kaitēkļi ķirmji maznozīmīgi, jo sēklas nebojā.Egļu čiekurus bojā arī egļu čiekuru muša (Lasioma anthracina syn. Pegohylemya anthracina). Spārnu plētums 9—10 mm. Ķerm. 6—7 mm garš, tumšs, ar metālisku spīdumu. Spārni caurspīdīgi, dzīslojums tumšs. Lido V v.—VI sāk. līdz egļu čiekura aizmetņa zvīņu aizvēršanās brīdim. Vienā čiekurā tiek iedētas 1—3 olas, retāk 6—7. Izšķīlušies kāpuri grauž ejas spirāliski čiekura serdei, bojājot zvīņu pamatni un sēklas. Ejās krājas sveķi, kas kopā ar kāpuru ekskrementiem izplūst arī čiekura ārpusē un veido kaitēklim raksturīgo sasveķojumu. VI b. pieaugušie kāpuri (balti vai iedzelteni, cilindriski, ar melnām stigmām un mutes orgāniem) pamet čiekurus un zemsegā veido pupārijus. Ziemo kūniņa brūnā pupārijā. Attīstības cikls ilgst 1 gadu. Dažkārt kūniņas stadijā iestājas diapauze, tad attīstība ilgst 2 gadus. Kaitēklis bojā čiekuru, jo sasveķojuma dēļ nav iespējama sēklu izbiršana. Apkarošana nepieciešama egļu plantācijās čiekuru ražas gados — kāpuru šķilšanās (VI) laikā čiekurus apsmidzina ar sistēmisku insekticīdu.

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005