Atbildes, kuras tu meklē
Priežu sprīžotāji: mātīte (augšā) un tēviņš (apakšā)
Priežu sprīžotāja kāpurs
sprīžotāji , sprīžmeši (Geometridae) — tauriņu kārtas dzimta. Tauriņi vidēji lieli, ar slaidu ķermeni. Taustekļi ķemmveidīgi vai spalvveidīgi. Actiņu nav. Sūcējsnuķis un spārni attīstīti, retāk spārnu nav (♀). Reizēm izteikts dzimumdimorfisms — ♀ un ♂ ir dažādā krāsā. Kāpuriem 3 pāri krūškāju un 2, retāk 3 pāri vēderkāju. Pārvietojas, izlokot ķerm. («sprīžojot»). Kāpuri ir augēdāji. Daudzu s. kāpuri ir augu kaitēkļi. Ljā konst. 291 suga. Postīgs kaitēklis ir priežu sprīžotājs (Bupalus piniarius). Tauriņa spārnu plētums 30 — 40 mm. Izteikts dzimumdimorfisms. ♂ spārnu pamatkrāsa tumšbrūna. Uz priekšspārniem parasti 3 lieli balti vai iedzelteni pilienveida laukumi, kuru smailes vērstas uz spārnu pamatni. Starp laukumiem tumšākas zvīņotas dzīslas. Pakaļspārnu pamatnē un vidusdaļā liels, gaišs laukums, kuru vairākās daļās (vismaz tā ārmalu) sadala tumšbrūnas, zvīņotas dzīslas, kā arī 1 — 2 lokveidīgas, tumšbrūnas, spārnu ārmalai paralēlas šķērsjoslas. Bārkstis dzīslu galos tumšbrūnas, bet starp dzīslām — baltas līdz iedzeltenas. Taustekļi divpusēji plūksnoti. ♀ spārnu pamatkrāsa rūsganbrūna līdz sarkanbrūna, spārnu laukumi nedaudz gaišāki, izvietoti tāpat kā ♂. Taustekļi diegveidīgi. Ķerm. druknāks nekā ♂. Gadā attīstās 1 paaudze. Pārziemo kūniņas zemsegā. Tauriņi lido no V b. līdz VII vidum dienā, īpaši rīta stundās, gk. ap koku vainagiem. Papildbarošanās nenotiek. Pirmie izkūņojas ♂, bet pēc 2 — 3 dienām arī ♀. Tauriņu lidošanai labvēlīgākais ir silts, saulains, ne sevišķi vējains laiks. Lietainas un vēsas dienas lidošanu ierobežo. Lido gk. ♂. Vairākums ♀ kopulē jau 1. diennaktī pēc izšķilšanās un tad sāk dēt olas rindā cieši citu pie citas uz iepriekšējā gada skujām, retumis uz jaunajiem dzinumiem. Olas zilganzaļas vai pelēcīgi zaļas, iegarenas, to virspuse bļodveidīgi ieliekta. Invadētās olas drīz kļūst tumšākas. Uz 1 skujas var atrasties ≤ 30 olu. ♀ izdēj 80 — 250 olas. Embrionālā attīstība atkarībā no gaisa t - ras ilgst 3 — 4 nedēļas. Kāpuri šķiļas VI b. — VIII sāk. un tūlīt barojas, izgraužot skujās rievas. Pēc 1. ādas nomaiņas kāpuri maina arī graušanas veidu, skujas izrobo un nograuž tām 1 malu. Bojātās skujas kalst un brūnē, tādēļ priedes izskatās it kā apsvilinātas. Kāpuri gk. apgrauž iepriekšējā gada skujas, ja barības pietrūkst, — arī jaunās skujas. Pieauguša kāpura gar. līdz 30 mm, pamatkrāsa zilganzaļa. Galva plakana, iedzeltenzaļa. Uz muguras 3 baltas svītras, bet sānos katrā pusē 1 dzeltenbalta svītra. Ir 2 pāri vēderkāju. Kāpuru attīstība ilgst 2,5 — 4 mēnešus. X pieaugušie kāpuri dodas zemsegā, kur X 2. pusē vai XI sākumā iekūņojas. Kūniņa sākumā zaļa, vēlāk brūnē, zaļgano toni saglabājot tikai vēderdaļā. kūniņas vidusdaļa resnāka nekā galvas daļa, aizmugure noapaļota, beidzas ar smaili. Agri rudenī, kad strauji iestājas sals, daļa kāpuru iet bojā vai arī samazinās to masa un auglība. Priežu sprīžotājs bieži sastopams visos priežu mežos, bet gk. Ljas R daļā. Lai prognozētu priežu sprīžotāja savairošanos, XI vai IV b. kontrolējams kūniņu skaits zemsegā. Kaitēklis audzei bīstams, ja 1 m2 zemsegas ir 6 neinvadētas ♀ kūniņas. Kaitēkļa skaitu dabā samazina parazītiskie un plēsīgie kukaiņi, putni un zīdītājdzīvnieki. Kāpuros un kūniņās parazitē Cratichneumon viator u.c. jātnieciņu sugas. No plēsīgiem kukaiņiem nozīm. ir mežskudras, it īpaši kailmuguras skudra (Formica polyctena), kas iznīcina kāpurus sava pūžņa tuvumā. Kāpuru skaitu ierobežo arī zīlītes, žubītes, mežastrazdi, mušķērāji. Zemsegā kāpurus un kūniņas iznīcina peles, ciršļi, meža cūkas. Kaitēkļa masveida savairošanos sekmē silts laiks vasaras 2. pusē un rudenī. Profilaktiski priežu sprīžotāja skaitu ierobežo, priežu tīraudzēm piesaistot dobumperētājus putnus un rūsganās mežskudras. Masveida savairošanās parasti ilgst 3 — 6 g. un ir kļuvusi par periodisku parādību, jo aptuveni ik pēc 10 g. sasniedz maksimumu. Turklāt katrā nākamajā reizē aptver arvien plašāku terit.: 1937. g. — 80 ha; 1949. g. — 45 ha; 1966. — 1967. g. — 500 ha; 1972. — 1976. g. — 670 ha; 1979. — 1983. g. — jau 4000 ha. Priežu sprīžotāja ierobežošanai 1981. g. tika veikta meža ķīm. apstrāde 1057 ha platībā. 1989. — 1993. g. kaitēklis izplatījās ~ 30 000 ha priežu mežu Kurzemē — Kaives, Valguma, Dundagas, Ventas, Mētru, Ugāles, Ēdoles, Padures, Rendas, Ances, Akmeņdziru apkaimē. Kaitēkļa popul. samazināšanai 1990. un 1991. g., izmantojot aviāciju, 10 964 ha tika apstrādāti ar bakteriālo preparātu gomelīnu, kam pievienota piretroīda deva. Pēdējā masveida savairošanās (1998. — 2000. g.) skāra tikai 100 ha priežu audžu Kaļķu mežniecībā. Ar priežu skujām barojas, bet masveidā nesavairojas priežu stūrspārnis (Semiothisa liturata), egļu skujas grauž egļu stūrspārnis (S. signaria). Polifāgs kaitēklis, kura kāpuri atlapo daudzu s. lapu kokus, ir mazais salnsprīžotājs (Operophthera brumata). Tauriņiem izteikts dzimumdimorfisms. ♂ spārnu plētums ir 25 — 33 mm. Priekšspārni dzeltenpelēki vai brūnganpelēki ar vairākām pārtrauktām, viļņotām šķērssvītrām. Pakaļspārni gaišāki, vienkrāsaini. ♀ pelēcīgas, ar druknu ķerm. un īsiem spārniem, kurus šķērso 2 tumšākas svītras. ♂ izlido IX b. — X sāk. un lido līdz pirmajam salam (t.i., XI v.). ♀ nelido, bet pa stumbru uzlien līdz koka vainagam, kur kopulē un dēj iegareni ovālas olas, kas sāk. zaļas, vēlāk kļūst dzeltenzaļas. ♀ izdēj 150 — 350 olas, kas neaiziet bojā arī – 26°C salā. Ziemo olas uz koku jaunajiem zariņiem pumpuru tuvumā. Kāpuri šķiļas pumpuru plaukšanas laikā un vispirms barojas ar pumpuriem, pēc tam grauž lapas un ziedu aizmetņus. Sāk. bojājumi ir nelieli, vēlāk kāpurs var nograuzt visu lapas plātni. Kāpurs līdz 25 mm garš, dzeltenzaļš, ar tumšāku svītru uz muguras un 3 baltām garensvītrām sānos. Galva gaišbrūna. Ir 3 pāri krūškāju un 2 pāri vēderkāju. VI pa paša izveidotu pavedienu kāpurs nokļūst zemē un iekūņojas augsnē. Kaitēklis sastopams gk. bērzu audzēs, ko stipri bojā. 1952. — 1954. g. visā Ljā, bet 1961. — 1963. g. masveidā savairojās mežos, parkos un dārzos gandrīz visos novados. Kopā ar mazo salnsprīžotāju savairojas arī lielais salnsprīžotājs (Erannis defoliaria). ♂ spārnu plētums 26 — 40 mm. Priekšspārni dzeltenīgi ar 2 tumšbrūnām līčločveida šķērssvītrām. Pakaļspārni gaišdzelteni. ♀ bez spārniem, dzeltenbaltas, uz muguras 2 melnu plankumu rindas. ♀ ķerm. gar. 14 mm, kājas samērā garas. Kāpurs 32 — 35 mm garš, sarkanbrūns vai dzeltenbrūns. Uz muguras 2 tumšākas garenvirziena svītras, sānos — pa 1 dzeltenai svītrai. Galva oranža vai brūna. Attīstās līdzīgi mazajam salnsprīžotājam. Ar bērzu u.c. lapkoku lapām barojas arī baltraibais bērzu sprīžotājs (Biston betularia).

M. Bičevskis

© Apgāds "Zelta grauds", 2005