Meža un medību fauna, medniecība

zīlītes (Parus) — zīlīšu dzimtas (Paridae) ģints. Nelieli dziedātājputni. Ķerm. gar. 11—14 cm, masa 8—21 g. Apspalvojums dažādām s. atšķirīgs. ♂un ♀ ir līdzīgi. Knābis samērā īss, smails. Kājas spēcīgas. Spārni īsi. Lidojums ātrs, raustīgs. ∆ veikli pārvietojas pa koku un krūmu zariem. Dziesma vienkārša. Mežu pieskandina jau agri pavasarī, kad citi putni vēl nedzied. Saucieni diezgan daudzveidīgi. Ljā ∆ sastopamas visā teritorijā. Nometnieki, dažu s.∆ arī ceļo. Ljā sastopamas visu gadu. Dzīvo gk. dažāda tipa mežos, kā arī parkos un dārzos. Pārtiek no kukaiņiem, to kāpuriem un kūniņām, zirnekļiem u.c. sīkiem bezmugurk., kā arī no dažādām sēklām. Barību meklē gan koku lapotnē, gan arī uz zemes; vairākums s. labprāt apmeklē putnu barotavas. Rudeņos mēdz uzkrāt barību, sabāžot to dažādās spraugās. Ligzdo koku dobumos un būrīšos. Dažu s.∆ spēj arī izkalt sev dobumu satrupējušos kokos un to stumbeņos. ∆ sāk ligzdot samērā agri pavasarī, tādēļ to ligzdas ir biezas — taisītas no sūnām, stiebriņiem, lūkiem, izklātas ar vilnu un spalvām. Dējumā 5—14 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiņiem. Gadā 1—2 perējumi. Perē tikai ♀. Perēšanas ilgums ~2 nedēļas. Tikpat ilgi mazuļi paliek ligzdā. Pēc ligzdas atstāšanas tos vēl kādu laiku baro abi vecāki. Ljas mežos konst. 6 sugas: lielā ∆, zilzīlīte, meža ∆, cekulzīlīte, pelēkā ∆ un purva ∆. Lielā jeb tauku ∆ (P.major) Ljā ir pazīstamākā un skaitliski lielākā ∆ suga. Tai raksturīga melna galva un balti vaigi, zaļganpelēka mugura un dzeltena vēderpuse. Dziesma skanīga, melodiska — «cici-dē cici-dē» dažādās variācijās. Saucieni ļoti daudzveidīgi — «pink-pink», «čerr-čerr», «si-tvit». Ljā ligzdo 400 000—500 000 lielās ∆ pāru. Zilzīlīte (P.caeruleus) no citām ∆ atšķiras ar zili dzeltenu apspalvojumu. Tās dziesma sākas ar dzidriem svilpieniem «cī-cī», kam seko garš trellis «sirrrrrr». Saucieni smalki un dažādi. Ljā ligzdo 100 000—140 000 zilzīlītes pāru. Meža ∆ (P.ater) ir vismazākā un Ljā visretāk sastopamā ∆ suga. Dzīvo egļu mežos. Pēc apspalvojuma atgādina lielo ∆, tikai tajā nav dzeltenās krāsas. Arī meža ∆ dziesma ir līdzīga lielās ∆ dziesmai, tikai klusāka. Ljā ligzdo 60 000—100 000 meža ∆ pāru. Cekulzīlīte (P.cristatus) no citām ∆ atšķiras ar pelēkraibo cekuliņu; pārējais apspalvojums brūnganpelēks. Sastopama gk. skujkoku mežos. Dziesma — skanīgs, maigs trellis. Saucieni līdzīgi dziesmai. Ljā ligzdo 300 000—370 000 cekulzīlītes pāru. Pelēkā ∆ (P.montanus) un purva ∆ (P.palustris) pēc izskata grūti atšķiramas — mugurpuse tām abām brūnganpelēka, vēderpuse gaiši pelēcīga, galvas virsa un rīkle melnas, vaigi balti. Dabā šīs s. var atšķirt pēc balss: pelēkās ∆ dziesma ir skaļu, stieptu svilpienu virkne — «ciē-ciē-ciē-ciē», bet sauciens — gari stiepts «dēē-dēē-dēē», turpretī purva ∆ dziesma ir ātru un monotonu skaņu virkne — «cicicicici», sauciens — straujš «či-žežežežeže». Ljā ligzdo 180 000—250 000 pelēkās ∆ un 100 000—200 000 purva ∆ pāru. Vairākums ∆s. labprāt ligzdo būrīšos, tādēļ tās iespējams piesaistīt mežaudzēm meža aizs. nolūkā. Turklāt atšķirībā no būrīšos visbiežāk ligzdojošā sīkā dobumperētāja — melnā mušķērāja, kas ir gājputns, ∆ barojas ar kukaiņiem un to kūniņām visu gadu.

I. Vilka

© Apgāds "Zelta grauds", 2005