Atbildes, kuras tu meklē
"Velna laivu" konstrukcija

Kultūra


ap 950 - 750.g. pr. Kr.

"Velna laivas"

Bronzas laikmeta apbedījumu vietas Ziemeļkurzemē. Nosaukums radies pēc laivas veida virszemes akmeņu krāvumiem. Latvijā zināmas 8 šādu apbedījumu vietas Talsu un Kuldīgas rajonā (Lubes Bīlavi, Vandzenes Birznieki, Lubes Lībe, Rendas Lielrenda, Lubes Mušiņas, Vandzenes Paušas, Valdgales Plintiņi, Vandzenes Pojas). T.s. "velna laivas" celtas no lieliem, stāvus liktiem granīta akmeņiem, krāvuma gali un "laivu" duļļu vietas iezīmētas ar īpaši lieliem akmeņiem. "Laivu" garums 9 - 15m, platums 2,5 - 4,5m. Krāvuma centrā izraktās bedrēs novietotas māla urnas, kurās sabērti sadedzināti mirušo kauli, dažreiz urnas novietotas no plakaniem akmeņiem veidotās kamerās. Vienā "velna laivā" varēja būt 4 - 12 apbedījumu. Šādas apbedīšanas tradīcijas bronzas laikmetā izplatītas Gotlandē, zināmas arī Somijā un Igaunijā. To atrašanās Ziemeļkurzemē liecina par ieceļotājiem no Gotlandes un atspoguļo kontaktus ar Skandināviju.

Izmantotā literatūra:

  1. Latvijas PSR arheoloģija R., 1974

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012