Atbildes, kuras tu meklē
Latvija 1. pasaules kara laikā
Pieminekļa atklāšana vācu karavīram
Vilhelms II Jelgavas pilī
Vācu karavīri Rietumu frontē
Sabiedrotie Rietumu frontē

Perioda raksturojums
Pilsētas un novadi
Politiskās attiecības
Kari un nemieri


1914 - 1918

1. pasaules karš

Karš notika starp diviem valstu grupējumiem - Antanti (Lielbritānijas, Francijas un Krievijas savienība) un Vācijas-Austroungārijas bloku un sākās ar Austroungārijas kara pieteikumu Serbijai 1914.15/28.VII. Vācija pieteica karu Krievijai 19.VII/1.VIII, Francijai - 21.VII/3.VIII, bet nākošā dienā Lielbritānija - Vācijai (pavisam karā tika iesaistītas 34 valstis; karu izbeidza ar Versaļas miera līgumu). Karadarbība Latvijas teritorijā risinājās (ar pārtraukumiem) visu 1. pasaules kara laiku. Krievijas impērijas armija, kas kara sākumā guva panākumus, valsts tehniskās un ekonomiskās atpalicības dēļ no 1915 sāka ciest zaudējumus. 1915IV Vācijas karaspēks iebruka Dienvidkurzemē un īsā laikā okupēja visu Kurzemi. Simtiem tūkstošu mierīgo iedzīvotāju kļuva par bēgļiem. Bēgļu lietu kārtošanai tika izveidotas īpašas bēgļu komitejas. 1915.g. 2. pusē sākās latviešu strēlnieku bataljonu formēšana.

Neveiksmes frontē un ekonomiskā krīze Krievijā, ko izraisīja 1. pasaules karš, ietekmēja iekšpolitisko stāvokli. Februāra revolūcijā tika gāzta patvaldība, valstī izveidojās divvaldība. Valstī sākušies demokratizācijas procesi skāra arī daļu Vidzemes un Latgali (Latgales 1. kongress).

Pagaidu valdības nevēlēšanos izstāties no kara un atbalstīt Latvijas autonomiju cīnoties par varu savā labā izmantoja LSD lielinieki (politiskās partijas), solot atbalstīt gan Latvijas autonomiju, gan uzlabot iedzīvotāju ekonomisko stāvokli, kā arī panākt Krievijas izstāšanos no postošā kara. Pagaidu valdības rīcība un LSD propaganda veicināja Latvijas iedzīvotāju revolucionarizēšanos. Ar latviešu strēlnieku aktīvu līdzdarbību 1917XI dažos Vidzemes apriņķos tika nodibināta padomju vara (padomju varas nodibināšana Latvijā) un izveidota padomju valdība (Iskolats). Tūlīt pēc tam latviešu strēlniekus pārcēla uz Krieviju, kur tie tika iesaistīti pilsoņu karā lielinieku pusē (latviešu strēlnieki Krievijā).

Pēc neveiksmīgām miera sarunām starp Padomju Krieviju un Vāciju, kas risinājās 1918II Brestā, Vācijas karaspēks okupēja visu Latvijas teritoriju. Saskaņā ar Brestas miera līgumu ko noslēdza 3.III Padomju Krievija zaudēja Kurzemi un Vidzemi.

Neilgi pēc Kompjeņas pamiera līguma noslēgšanas (1918.11.XI), kas pārtrauca 1. pasaules karu, notika Latvijas Republikas pasludināšana (18.XI). 1918.13.XI Padomju Krievija anulēja Brestas miera līgumu un centās zaudētās teritorijas atgūt (padomju vara Latvijā, 1919 - 1920).

1. pasaules karš Latvijai un tās iedzīvotājiem nodarīja milzīgus zaudējumus (1. pasaules kara zaudējumi).

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012