Atbildes, kuras tu meklē

Politiskās attiecības
Kari un nemieri


1905-1906

1905.gada revolūcija

Revolūcija Latvijā sākās ar 13.janvāra notikumiem Rīgā. Streiku kustība, kas radās pēc demonstrantu apšaušanas Pēterburgā 9/22.I, aptvēra lielākās Krievijas impērijas pilsētas un sevišķi plaši izvērsās Baltijā un Polijā. Ar plašām demonstrācijām un mītiņiem Latvijā togad atzīmēja 1.Maija svētkus. Tika izvirzītas ekonomiskas (algas palielināšana, darbadienas saīsināšana, darba apstākļu uzlabošana, soda naudas samazināšana u.c.) un politiskas (patvaldības ierobežošana vai likvidācija, biedrošanās un preses brīvība, likumdošanas uzlabošana u.c.) prasības. 1905 X Latvijā sevišķi aktivizējās streiku kustība (oktobra ģenerālstreiks). Streikoja ne tikai strādnieki, bet arī kalpotāji, amatnieki, pārdevēji, studenti u.c. Plašie nemieri, kas aptvēra gandrīz visu impēriju, piespieda Nikolaju II 17/30.X izdot manifestu, kurā viņš solīja tautai vārda un biedrošanās brīvību. Šī atļauja tika izmantota un t.s. "brīvības dienas" turpinājās gandrīz līdz 1905.g. beigām. Latvijā sāka dibināties dažādas biedrības un pilsoniskās politiskās partijas. Izveidojās arī strādnieku arodbiedrības (Rīgā vien tajās apvienojās ~15 tūkst. strādnieku). Mazinājās pārkrievošanas spaidi. Latgalē tika atcelts "drukas aizliegums". Tautskolās drīkstēja mācīt latviešu valodā (šo ieguvumu atcēla 1913; (Tautskolotāju kongress).

Plaša streiku kustība izvērsās arī laukos (laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks), notika baznīcu demonstrācijas. Dibinājās rīcību komitejas un tautas milicijas vienības. 1905.g. beigās revolūcija sasniedza augstāko pakāpi. Vairākās vietās notika bruņotās sacelšanās (Tukuma bruņotā sacelšanās). Savukārt pilsētās aktīvi darbojās kaujinieku vienības.

1906 sākās revolūcijas atplūdi. Vietām streiki vēl turpinājās, taču tie bija nelieli. Aktīvie revolūcijas dalībnieki cīņu turpināja partizānu vienībās (mežabrāļi). Revolūcijas apspiešanai Latvijā tika ievestas soda ekspedīcijas.

Iedzīvotāji zaudēja daļu no iekarotajām brīvībām. Muižniecība savas privilēģijas saglabāja - landtāgs joprojām palika augstākā pašvaldības iestāde. Tomēr tieši revolūcijas laikā plašu atbalstu ieguva ideja par latviešu apdzīvoto zemju apvienošanos vienā administratīvā vienībā ar autonomijas tiesībām.

"Tildes Datorenciklopēdija Latvijas Vēsture" © Tilde, 1998-2012